Piliens juuraa.

Šodien ir tāda diena, kad esmu nedaudz sasniegusi to,
kā man gribētos būt - es pilnībā esmu savā pasaulē.
Mijiedarbojos es ar citiem arī, bet tomēr esmu sevī.
Skatoties caur sevi visa pasaule šķiet tik jokaina un
nemaz nav tik aktuāla. Es neko vairs nesaprotu. Tanī
pašā laikā tas šķiet kaut kā patīkami, kad saprotu,
ka mani vairs tik ļoti neskar tās dažādo kolektīvu
attiecības. Kaut tik ļoti, ļoti gribas satikt dažus
dārgos kokus, laimes, pavasara salnas, laumiņas,
meitenes uz l burta. Tiem gan parasti nav laika, bet
es tik ļoti novērtēju tos mirkļus, kad, esot kopā
ar viņiem, pat skatoties caur sevi, es jūtos tam visam
piederīga nevis kā iegājusi nepareizajā kabinetā.

Mīlestība ir tad, ja Viņš Liepājas dzīvoklī
zem lampas atstāj piecus latus aliņam. Hehe!
Un tad zvana, lai pieeju pie galda un paceļu
lampu. Heh! Pārsteigumpiečuks.
---
Mīlu var izpaust materiāli un nemateriāli.

Es nemāku iederēties barā. Un vēl arī smieties par
jokiem, kas man nešķiet smieklīgi. Tādos brīžos
es jūtos neiederīga un atstumta.

Mazi kaķēni skrien pa ielu un nāk klāt ar Tevi sveicināties.
Glaužās klāt un lien augšā pa biksēm, sakot: "Ņau, ņau!"
Viens par otru mīkstāki, siltāki un mīlīgāki.
Viņi vēl nav pavisam veikli, un astītes arī stāv tā vienkārši gaisā.
Kaķēni tikai ņaud, ņaud un ir neprātīgi jauki.
Tāds nu Tu esi, ieskauts kaķēnu mīļumā.
Tas Tevi pārņem, un Tu esi kļuvis mīļāks par vismīļāko kaķēnu.

Šodien jūtos ļoti vāja. Fiziski.
Tā nav bijis ļoti, ļoti sen. Un
man ir grūti, jo laikam spēks ir
tas, ko aizmirsu Rīgā šonedēļ.
Toties ir idejas. Varbūt tās ir
tik varenas, ka to rašanās process
ir atņēmis manu spēku.
---
Toties taisu ēst nākamajām divām
dienām. Ņamm, ņamm, sautējumiņš.
---
Sniedz man spēku!

Riktīgi nepatīk, kad America's Next
Top Model vinnē tā, kuru es uzskatu
par nevinnētāju.

Man tā šķiet, ka es neapskaužu tos cilvēkus, kuru ģimenēs
ir ļoti ģimeniskas attiecības. Tas, protams, nav nekas slikts.
Domājot par sevi un to, ka man tādas attiecības nav, iedomājos,
ka iespējams esmu pietuvinājusies nākotnei, kad cilvēkam vairs
nav vajazīgs bars, lai izdzīvotu, jo mūsdienu zinātnieki,
inžinieri un visi tie, kas rada ko jaunu, ir parūpējušies par
to, lai cilvēks varētu ļoti labi izdzīvot arī viens, nemaz
nejūtoties vientuļš.
Vai spēcīgas ģimenes saites kļūs par pagātni?

Tas ir tik nenormāli kruti - saprast, ka vēl var paspēt.
Vai visi saprot, ka vēl var paspēt izglābt pasauli?

Maza, maza pīzdvāvere
Ieskrien mazā kociņā.
Aijaijā, trallallā,
Viss ir dziļā pakaļā.