Piliens juuraa.

Dažreiz vienkārši gribās būt ģēnijam, kurš visu zin,
kuram nav nekādu eksistenciālu pārdomu. Man tagad tādas
ir. Tieši šobrīd. Un mani tas tracina. Kādēļ gan man
nebūt tam, kas es esmu? Man atkal gribās mainīt vidi.
Tracina. Iztracinājusies.

Sanāk, ka es šeit dzīvoju jau pusgadu. Galīgi tā
nešķiet. Visu laiku ir tā "nu, tik būs, nu, tik
darīšu" sajūta. Pusgada laikā neesmu izdarījusi
neko vairāk kā svecīšu novietošanu uz palodzes.
Mājīgumam. Laikam rīt beidzot ir jāsaņemās kaut
kas arī iztīrīt.
Lai arī šeit ir tā mūžīgā nepabeigtības sajūta,
kas kādam varētu pat šķist slikti, man tas patīk,
jo tieši tā nepabeigtība mudina darīt vēl.
Jauks rīts.

Nu, ja, protams, viss beidzās labi ar vidējo atzīmi 8.426, bet, nu,
viss jau kārtībā. Stipendiju tik un tā nav iespējams dabūt, bet, nu,
var mēģināt dabūt citu stipendiju. Un naudu vajag, bez naudas nevar
dzīvē. Un kur lai es dabonu naudu? Vai jāsāk beidzot šūt?
Es nēzinu, lekciju grafiks tāds pasūdīgs un patīkams reizē. Es tiešām
nēzinu.

Ir tā... 3 naktī sapratu, ka nevaru realizēt savu darbu
pašas rokām, kā bija iecerēts, jo man nav pietiekoši daudz
laika un piemērotu rīku. Nu, tad, paļaujos uz ploterēšanas
guru Liepājā, kuri man visus burtiņus ātri čik - čik
izgriezīs manā vietā. Tādiem noteikti jābūt kaut kur
šajā salīgajā vēju pilsētā. Vienkārši jābūt. Un lai šī
būtu mana sūdīgākā sesija JMM! Tam tā vienkārši jābūt.
Tas ir novēlējums man savā sesijas turpinājumā.
---
Dirsā ir.

Kaut kā darbojos. Galīgi sarkani vaigi. It kā
auksti, bet tajā pašā laikā karsti. Neko vispār
nesaprotu. Laikam tiešām sesija. Laikam tiešām
pēdējie metri jānoskrien. Un tik jauki, ka vēl
nav stress, bet patīkama "kas būs, tas būs"
sajūta, jo "kā ir, tā jādzīvo". Viss būs labi.
Tikai, ja vaigi nesviltu...
Bučas sesijniekiem! Iemīliet to!

Mana mācību kāre vai arī darbaholisma
etaps ir vienkārši traks. Mokos neguļot,
uz sejas parādījušies stulbi izsitumi,
tos gan noveļu uz nedēļas nogales aliem
un laika trūkumu tos izgulēt. Ļoti sāp
acis. Nespēju koncentrēties kaut kam,
kas atrauj no mācību lietām. Nespēju
arī pasēdēt kaut kur un atpūtināt acis.
Vajag darīt, jo tik daudz jādara. Šī
centīgā mācību procesa galvenais mīnuss
ir tas, ka esmu zaudējusi savas lieliskās
runas spējas un runāšanas laikā pati
sev tracinu laukā, ka nespēju vārdus
salikt loģiskā tekstā. Mācos. Gribu, lai
ir labi!

Es neguļu. Drīz jau būs seši no rīta. Esmu pagatavojusi
laikam rīta kafiju. Žēl, ka nav gaišs, tad es ietu ārā
smēķēt, un man nebūtu bail iet uz toleti. Kaut Rudais
tepat netālu guļ, man ir bail. Bet tas ir normāli. Tāda
nu es esmu. Es neguļu, jo pārzīmēju Universitātes plānus.
Nepārzīmēju jau, tikai pierakstu klāt ciparus, lai zinātu
telpu platību. Es neguļu, bet es jūtos feini. Gribās
gultā, bet gribās arī darīt. Darāmais. Man gribās pamēģināt
izlikties, ka sesija ir tagad, ka man ir tikai dažas
nedēļas laika, lai apmānītu sevi, nē, nu tikai trīs nedēļas
laika, lai maksimāli izdarītu visu. Sanāk. Teorētiski.
Aj, reizēm ir tā, ka ļoti gribās piepildīt kādu izvirzīto
mērķi. Domas.

Kā cilvēkam, kurš mēdz aizrauties ar alkoholu
galīgi ne pozitīvā nozīmē, man patīk klusībā
lepoties ar brīžiem, kad es sev pasaku stop un
eju mājās izgulēties, lai rīt varētu laicīgi
pamosties, ieiet dušā, paēst brokastis un vēl
paspēt uztaisīt pusdienas līdzņemšanai uz skolu.
Tas cilvēks, kā Koks to sauktu, nākotnes Es, par
to katru dienu priecājas un ir pateicīgs. Kādreiz
man šķita, ka tik ļoti kaut ko var palaist garām,
bet - ne sūda. Lielākas iespējas ir palaist
vējā savu nākamo dienu. Labāk ir atzīmēties un
darīt to, kas jādara.
---
Stulbi ir dzīvot vienai situācijā, kad beidzas
toletes papīrs vannas istabā, bet zini, ka jauns
rullis ir skapī virtuvē. Pie tam vēl - darot lietas.
Nu, bet smieklīgi tomēr tas arī ir.

Gandrīz vai alus vietā sāku dzert
saulespuķu čaulītes, kas samestas
glāzē. Ir forši apsmieties par sevi.
Vienatnē.

Esmu akmenī, viena. Un ir tik kruti.
Pievienojās vēl viens banāns un čipsu
paka. Un mēs kopā esam vēl krutāki. Ak,
jel. Tā ir mana pirmā reize vienai.
Parasti esmu bijusi kopā ar kādu līdz
pašām beigām. Es iesaku. Ah... Zāles.
Zāles no kā? Ak... Skudriņas skrien pa
visām malām no Tematiskā Hipnotiskā
Centra. Haha! Galīgi. Ak... Jā...