Piliens juuraa.

Ko tu tur klausies?
Ko tu tur redzi?
Kas nonāk tavā galvā?
Kurš tev to pateica?
Vai tu pats to izdomāji?
Kā tu domā?
Kāds ir tavas viedoklis?
Kādēļ tu tā dari?
Ko viņi par tevi zina?
Kā viņi pie tevis nonāk?
Kā viņi tevi sasniedz?
Cik tas ir īsts?
Vai tu tiešām tam tici?
Ko viņi tev nestāsta?
Vai viņi tiešām ir tādi, kā tu domā?
Ko viņi liek tev domāt?
Vai viņi ir objektīvi?
Kas viņiem par to maksā?
Kas to visu kontrolē?
Kā viņi ar tevi manipulē?
Kadas sekas ir tam, ko tu domā?
Kā tev patīk domāt to, ko tev liek?
Vai tev patīk tas, ko viņi tev sniedz?
Vai tā tiešām ir patiesība?
Vai tev tiek pateikts viss?
Cik svarīgi tev ir tas, ko viņi stāsta?
Kā tu viņus lieto ikdienā?
Kādēļ tas tev šķiet īstāks?
Kur ir viņu robežas?
Ko viņi par tevi domā?
Vai visi var izteikties?
Ko tu tur nedzirdi?
Vai viņi būtu bez tevis?
Vai jūti, kā viņi tev pielien?
Vai tu piekrīti?
Vai tu pats tā varētu?

Agrāk mākslu iznīcinājā kari, šobrīd
neuzmanīga rīcība ar tehniku.
Digitālā māksla.

Dirsā. Viss dirsā. Savus darbus atliekot nav tik sūdīgi
kā atliekot tos, par kuriem maksā. Neuzticēšu nevienam
savus darbus.
Viņam besī, kad lakoju nagus istabā.
Bet kā parasti jāsaka - tas viss beigsies labi. Vienmēr.

Es mīlu kailu, trenētu vīrieša ķermeni.
Tik ļoti, ļoti, ļoti, ka tas man traucē
studēt. Tas ir viss, par ko es spēju
šodien domāt. Viens konkrēts, stingrs,
kails, trenēts vīrietis.

Reizem mani pārsteidz fakts, ka citi saka, ka
es ļoti tieši jautāju, ja man rodas jautājumi,
ļoti tieši saku, ja man ir, ko teikt. Man pašai
šķiet, ka es daudz ko paturu pie sevis. Man
vienkārši reti velk uz mākslīgu pieklājību,
izlikšanos nepamanām. Bet visvairāk no visa
man bieži patīk iegūt informāciju no tiešā
avota. Tas vienkārši ir foršāk nekā saņemt
kāda cita interpretāciju.
Man patīk patiesība. Man patīk mānīties, bet
uzreiz pēc tam, nedaudz pavērojot reakciju,
atklāt patiesību. Man patīk pilnīgi nepazīstamiem
šoferiem stopētās mašīnās katru reizi sagudrot
citu dzīves stāstu. Bet arī Tev es pavaicāšu,
ja man radīsies jautājumi vai dzirdēšu kādas
interesantas baumas.

Man ļoti, ļoti, ļoti pietrūkst mana gultas, dzīves, domu, dator, mūzikas, bāru, dzērienu, koncert, mākslas, māju, ēdiena, mašīnas, seksa, mīļuma, bārdas, pieskārienu, draudzības, tīrības, dušas, skūpstu, drāmas, strīdu, sarunu, mīļuma, telefona aj...
Biedra.
Viņa.

RedBull Stratos from AixSponza on Vimeo.

Visa sāls nav sēklas stādīšanā,
bet gan dvēselē.

Un Tu nopērc Viņam grāmatu.
Tādu sen kārotu, daudz aprunātu.
Un tad tik streso.
Vai tik viņam tādas nav?

Esmu tik ļoti nogribējusies pēc zaļumiem, ka ieraugot
tos vietājo zemnieku veikaliņā nopirku veselu kušķi.
Vakariņās taps lapu salāti ar dillēm un lokiem, klāt
piekodīšu siera kruasānu, dzēriens - kumelīšu tēja.
Tikko ēdu launagu - vienu milzīgu, labi garšojošu ābolu.
Iegādājos jaunu 2 l dzeramā ūdens pudeli. Ir tik forši
daudz dzert un redzēt to, ka tas ir labi, savā sejā.
Nez kā būtu, ja es tiešām ievērotu Rīgas celebātu no
28.05 līdz 18.06?
Vienīgi Zaķīša atstātais aliņš ledusskapī pēc manis brēc.