Ciemos uz kafiju bija Kerija. Nebijām tikušies jau sen. Viņa vēlas uzsākt savu yt kanālu par tamborēšanu, pieteicos palīdzēt. Kerijai vienmēr ir tālejoši plāni, kas izklausās ļoti labi. Cenšos viņu piezemēt, mēs spersim vismazāko solīti, bet nekavējoties. Viņai vienkārši vajag kādu, kurš paklausās un atbalsta.
Viņa jau sen grib izveidot pati savu cilvēku kopienu, jo pati nejūtās īpaši piederīga nevienai esošajai. Man aizķērās tas, kā viņa aprakstīja cilvēkus, kuri runā par mīlestību un gaismu, ka tie visbiežāk ir vislielākie nelieši. Vienojāmies, ka par to labāk ir nevis runāt, bet darīt.
Pirmdien ar Deividu runājām par reliģiju. Nezinu kāpēc, bet es aizstāvēju reliģiju, argumentējot par labumu, ko tā nesusi cilvēkiem. Viņš tic tikai zinātnei. Es mēģināju viņu pārliecināt, ka bez smadzeņu impulsiem ir arī kaut kas cits, bet mana sludināšana man pašam nešķita pārliecinoša un autentiska, kaut arī es par to nešaubos. Varbūt, ka viņš pats kaut kā līdz tam nonāks. Vienā brīdī uzķēru, ka reliģija viņam ir ļoti eksplozīva ideja. Viņš atzinās, ka jā, viņam ir bijusi pieredze ar nosodošiem, cietsirdīgiem reliģijas pārstāvjiem, jo viņš jaunībā gandrīz kļuva par mācītāju. Priecājos, ka viņš to atzina, jo kāds prikols nosodīt kādu, kurš nosodījis tevi. Tu vienkārši nodod impulsu tālāk pa ķēdi.