transcendentālais objekts laika galā

ub @ 22:20: Šorīt pamodos ar ļoti dīvainu, bet pazīstamu sajūtu. Tā ir ļoti viegla sajūta, tā it kā krūškurvis būtu iztukšots, bet tajā būtu tikai silts gaiss, kuru ietekmē dažādas domas, iekšas un galva silti virmo. Tādas ikdienišķas darbības kā ēšana un citi organiskie procesi kļūst par formalitāti.
Es mēģinu to aptvert, bet tu kā cilvēks vari tikai skriet zem akmens vai jūras kā tajā N. Simones dziesmā. Mēģinu to sabalansēt, integrējot visādus ēnas elementus, bet man nav drosmes doties pavisam dziļi.
Jūtu, ka šis būs interesants gads, visam šim spiedienam vajag kaut kā realizēties. Jukas vienmēr nosēžas jaunā kārtībā. Ļoti gribētos, lai pārmaiņas būtu ilglaicīgas un labas priekš visiem.