nenormāli esmu sadomājusies. ko tas nozīmē? kāds pasaka kaut ko labu par to, ko dari, par to, kāda esi un tev jau šķiet, ka jāturpina tādā garā. n, ja tu turpini tādā garā tu paliec sekla, neinteresanta un pavisam nebrīva. nebrīvība nav laba. viennozīmīgi. gribu kaut klusi un pie sevis ticēt, ka esmu brīva savos vārdos un nepietēloju sev. lai gan nenoliedzami zemapziņa ir varena un tāāāāāāā jau nu gan man liegs brīvību.
un kāpēc visi brauc uz to sasodīto tunisiju, itāliju, ēģipti, grieķiju, kipru? hm?
tad, kad es to būšu aizmirsusi un tad, kad man tas kļūs nevajadzīgs es noteikti to dabūšu, tāpēc reizēm man ļoti gribētos sklerozi. sklerozi-nē, bet vēl kādu pavisam smagu slimību, kura ātri pārietu, bet kurai būtu neatgriezeniskas sekas uz manu atmiņu..nu es pateiktu, ko es gribu aizmirst. jā un noteikti, lai man nebūtu jācieš..fiziski.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}