![]() | |
izbarucu ar velosipēdu..pārsi desmitus kilometru. nieks. bet sasvīdu ne-pa-jokam. jo mitrais gaiss, jo tūlīt gaidāmais lietus, jo drīz pienākošā nakts. žēl, ka manas sajūtas momentāni neoksidējās un nesabirst pelnos, lai es neatceros, cik daudz un intensīvi esmu par to domājusi. stulbi, ka es esmun kā maza meitene, mazītiņa maza meitene, kurai šķiet, ka viss ko viņa grib ir jādabū. un ,nē, un tā nenotiek. nekad! es ienīstu, ka manī var radīt tik muļķīgu nedrošību. |
|
![]() | |
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
Sajūtas tīrā narkotika... šausmīgi patīkami tikai nākamreiz vajag vairāk... Neviens nekad nedabon vius ko grib, lai gan man patīk domāta, ka visi dabon, bet es nē un tā ir tās situācijas, kad bezdarbība dod laiku domām,... domas nogalina! Nedrošība... nedrošību manī rada nepareizi vārdi,... un tādu, ka uz to brīdi varētu sadarīt visu nepareizi... dažreiz gribētos to pazaudēt un pieplusot klāt tieši to ko tad gribu On August 8th, 2005, 10:29 pm, ![]() lēnāk un pa burtiem. saražģīti teksti disciplinē, bet ne jau mani! |