先生！おさらば
12.- Nov- 2014 | 11:43 pm
No:: tvillingarna
Vakar notrieca mašīna manu tulkošanas pasniedzēju. Viņš uz vietas arī nomira. Jau kopš bakalaura laikiem skaitot sanāk, ka laikam kādi 3 vai 4 gadi viņš mūs mācīja. Tik skumji, raudāt gribās kā iedomājos. No sākuma nespēju noticēt, bet tagad kad tas ir nosēdies...
Mēs visi kā viens bijām slikti studenti, jo bijām mūžīgi noguruši un visu tā ķep-ļep variantā tulkojām, bet viņš visu piedeva un ar viņu vienmēr varēja visu sarunāt. Un smaidīja viņš mums, studentiem, nevis tā ķeksīša pēc.
Tagad man gribas vienkārši sēdēt un raudāt, bet es jau saprotu, ka tas viņu dzīvē neatgriezīs. Bet tik un tā.
Viņam bija tikai 43 gadi. Kaut Nāvei tas absolūti neko nenozīmē.
Skumji...
Mēs visi kā viens bijām slikti studenti, jo bijām mūžīgi noguruši un visu tā ķep-ļep variantā tulkojām, bet viņš visu piedeva un ar viņu vienmēr varēja visu sarunāt. Un smaidīja viņš mums, studentiem, nevis tā ķeksīša pēc.
Tagad man gribas vienkārši sēdēt un raudāt, bet es jau saprotu, ka tas viņu dzīvē neatgriezīs. Bet tik un tā.
Viņam bija tikai 43 gadi. Kaut Nāvei tas absolūti neko nenozīmē.
Skumji...