brauciens līdz Polijas - Čehijas robežai pirmajā dienā bija 12h un pilnīgi noteikti bija pārbaudījums hotai šofera spējām. ceļojuma pirmajā dienā tā var darīt, tad vēl ir daudz neizrunātā un neizplānotā un laiks paskrien nemanot. es saprotu, ka bāņi ir laba lieta, bet braukt pa viņiem nudien ir besīgi.
kaut kur ap Polijas vidu mēs sākām tramīgi vērot milzīgo mašīnu plūsmu izbraucam ārā no Varšavas. iegūglējot sapratām, ka esam trāpījuši uz vienu no viņu katoļu brīvdienām. par laimi lieli sastrēgumi mums netrāpījās un mēs aizbraucām līdz pirmā vakara pieturvietai - mazai pilsētiņai netālu no robežas. mūsu piedzīvojumus tur es jau aprakstīju. iečekošanās vien bija ļoti Kusturicas garā, mūs vadāja augšā lejā pa trepēm un maksāt vajadzēja alus veikalā aizspraucoties priekšā visai garajai pēc atspirdzinājumiem kārojošajai rindai. nākamajā rītā bijām ļoti priecīgi no šīs vietas atvadīties.
pirmā pieturvieta Čehijā pēc kalnu ceļu pievārēšanas bija Hostinne. es biju nolūkojusi vienu senu Franciskāņu klosteri, ko vēlējos apmeklēt, cerībā, ka tur būs kaut kas labs. (sīriouslī, mani mīļākie apskates objekti ir seni klosteri, laikam tāpēc, ka tur ir vienādās devās sajaukusies reliģiskā un ikdienas dzīves vēsture) un pilnīgi noteikti nevīlos, apkārtni gan viņi bija sačakarējuši, pavisam blakus padomju laikos piebūvējot daudzstāveni, toties pats klosteris bija restaurēts un iekārtots vienkārši brīnišķīgi. apskatījām galeriju ar romiešu skulptūru kopijām un kolosāli, strukturēti un interesanti iekārtotu novadpētniecības muzeju. plus tur vēl bija izstāde čehu dizainerim, kurš ir veidojis interjerus viesnīca-Latvija-80-gados stilā un par kuriem es pilnīgi nopietni fanoju.
http://www.klasterhostinne.cz/gallerypaskatiet bildes, ja jūs interesē.
un nākamais apskates objekts turpat netālu bija hotai izvēlētās "sprīdīša klintis", jeb mēs visi viņas zinam kā klintis, kur tika filmēta Sprīdīša epizode, kurā viņš dancina milzi. tur arī bija forši, izstaigājām īsāko taku gan, jo laikapstākļi mainījās apmēram pa 20 minūtēm - saule, gāziens, saule, gāziens un nekad īsti nebija skaidrs, cik drīz un ātri varētu uznākt nākamais.
pēc tam bija ceļš uz Prāgu, iečekošanās airbnb (virs bāra Bukowski) un vakara randiņš ar v_z un kakjux, kas izvērtās ļoti jestri.