vakar biju uz Soņu.
brīnišķīga izrāde, mēģināt to aprakstīt būtu nepiedienīgi. esmu Āboliņa fane un ar katru izrādi iemīlos viņā aizvien neglābjamāk. nu gandrīz kā Bella Edvardā, jā :>
par Krēslu runājot, izrādās esmu šo grāmatu dāvinājusi (!) Alvim (!!) 2009. gada v-dienā (wtf?!). (jums jādod man kredīts, tas bija mirkli pirms vispasaules popularitātes sprādziena un es domāju, ka dāvinu viņam vienkārši kaut kādu viegli lasāmu fantastiku) tagad pārlasu pati un jāsaka godīgi man tiešām patīk. tāds smadzeņu sanitaizeris, pilnīga bezdomu izklaide un tulkojums ļoti baudāms.
upd/ brīnišķīga dziesma no izrādes
https://www.youtube.com/watch?v=aTkmHbcCi38