| 8:05p |
šodien bijām krodziņā pilnā sastāvā jeb "kā ģimene" plus vēl draugu pāris ar bērnu. jāsaka, kaut arī pati nu jau strādāju ēdināšanas sfērā, man ļoti ļoti ļoti pietrūkst tādas iešanas paēst, papļāpāt un justies kā cilvēkam. kompāniju atrast izdotos vienmēr, bet labu brīdi bija tā, ka līdzkļi to ne sevišķi ļāva (bet es gāju anyway). ar Alvi kopā iet ir neinteresanti, jo viņš savās izvēlēs ir tik konservatīvs, ka ir jāpiemeklē speciāla vieta. Lūcija tādu pasēdēšanu arī pagaidām dara diezgan sarežģītu, bet ne nepaveicamu. turklāt man nepiemīt pārliecīga jūtelība par to, ka citiem nākas ciest no mana bērna izdarībām (srkaidīšanas, kaut kā apgāšanas, smiešanās vai pabrēkšanas). piedodiet, bet es neieraušos stūrītī ar vainīgu vaigu :)
man kopš bērnības ļoti patika apmeklēt restorānus un krogus kopā ar vecākiem. ja vien kaut kur braucām, mana lielākā cerība bija, ka būs kaut kur jāstājas paēst pa ceļam. dzimšanas dienās mani varēja neapdāvināt, tikai aizvediet mani uz restorānu.
gribu, lai Lūcijai arī patīk, lai viņa mācās uzvesties un mēs to varēsim darīt kopā aizvien biežāk! |