| 10:41a |
savs kaktinjsh, savs stuuriitis
mees te riktiigi mokamies dilemmas priekshaa saistiibaa ar dzimtas iipashumu. nupat ir skaidrs, ka diezvai jau nu taas jebkad tuvaakaa naakotnee kljuus par manaam maajaam... bet atlaist arii zheel. racionaali cilveeki mani nolamaas par stulbu sentimentaalismu, bet pasaulee, kur lietas tiek razhotas vienai sezonai man taa vien gribas piekjerties kaut kam pamatiigam. tomeer iespeeju un rociibas vinjus apsaimniekot shobriid nav. kaa teica mana mamma, valsts dara visu, lai tev nekas nepiedereetu. taa arii mees ar saviem iipashumiem esam nelaimiigi, jo nodokljus samaksaat ir gruuti, bet paardot* ir veel gruutaak. taapeec veershos pie tevis, Ciba. shis iipashums buutu lielisks ieguvums kaadam nelielam biznesam, lai ieriikotu razhotni. ir liela muura maaja un tikpat liels lielisks veco laiku stallis. vietai, protams, nepiecieshami ieguldiijumi, bet plusu ir daudz - stundas brauciens no Riigas, laba infrastruktuura un arii iespeeja atrast darbiniekus (kas necilaa glaaziiti) no turpat blakus esoshaa ciemata. runa ir par ilgterminja iiri.there i did it.nu tad lai iekriit!paldies par uzmaniibu...*ar vaardinju paardot sheit ir domaats paardot par patieso iipashuma veertiibu, nevis atdot par sviestmaizi. /upd ja tas ir no svara, tad pie maajas naak arii daudzpadsmit ha ar zemi, kurus gan shobriid apstraadaa vieteejais zemnieks. |