| 3:42p |
lauku dzives piezimes
shiisvasaras pizgjets, daargaa redakcija, pilniigi noteikti ir lapsenes. un nevis shaadas taadas, bet rijeejlapsenes. pirms paspeejaam atjeegties no veelajaam zemeneem bija palikushas vien chauliites un avenju lauks ir pusapgrauzts. vakar vakaraa nolasiijaam to, ko nu vinjas veel nebija paspeejushas nokopt. tikai upenes un jaanjogas ir izdziivojushas, jo taas es shodien visas nolasiju. bet vispaar diez kas nav seedeet kruumaa ar veselu spietu ap galvu. veel ir arii jaauzmanaas nepakampt kaada oga, no kuras jau reegojas striipains dibens aaraa. un es domaaju, ka spiiljastes ir nejaukas... |
| 4:20p |
seezhu, tiiru zirnjus saldeeshanai un ar prieku domaaju par to, ko riit gatavoshu cieminjiem. tas laikam ir viens no lielaakajiem dziives priekiem - cienaat citus. turklaat uz mums ar mammu gulstas dubulta atbildiiba, jo no mums kaa no pilseetnieceem gaida inovaacijas. es ar priek uztaisiitu burkaanu-zirniishu sauteejumu, jo man pashai ljoti kaarojas, bet lauku radi nesapratiis. ciemos pienjemts taisiit kaut ko eksotiskaaku... tomeer, kas jociigi, nav pienjemts slaveet citu gatavoto. mammas koleegji muusu lieliskos vasaras gailenju salaatus ne ar vaardu neesot paslaveejushi, kaut gan ixrija visu bljodu (un shie salaati mazaa bljodaa nekad netiek taisiiti) tikai vieteejaa policista komanda savai draudzenei "tu panjem no vinjas recepti peec tam" liecinaaja, ka varbuut tomeer gaaja pie sirds gan.
visu rezumeejot kaa teica viens no maniem braaleeniem, kad bija mazs un brauca pie mums ciemos "atkal pie Dainas nebuus ko eest ne rosola, ne karbonaades..." |