chori_chori's Journal

9:05pm: bet tas mēness ārā ir hipnotisks. sēdētu kā apmāts lācītis ar aveņu ievārījuma burciņu rokā un liepziedu tējas kanniņu blakus, vērtos uz mēnesi, līdz iemigtu, ja vien.. ja vien nebūtu sakrājies darāmais.

9:02pm: un ko lai ar tiem slepenajiem pielūdzējiem tagad iesāk? kāds var pateikt?
ja zināms cilvēks, tad vismaz var izlemt, kā reaģēt/nereaģēt. tagad varu vien apjaust, ka kādam arī patīku. nav slikti laikam

11:15am: redzēju sapni ar kemune vienā no galvenajām lomām, labāk būtu neredzējusi.
šausmīgs sapnis.

10:22pm: tāds viegls vakars izdevās
un ne bez pārsteigumiem

10:45am: bet vispār pamodos ar tādu kā prieku

9:10pm: hmm, un kāda elpa diez man te blakus pēkšņi nosmaržoja pēc vīna?
vai mani mājas gariņi jau svin svētkus?

9:08pm: un ar to jau diena vēl nebeidzas!
pienācis atkal tas laiks, kad apkārt notiekošais nebeidz mani pārsteigt.
piemēram, tikko, mani, no lifta izejam, noķēra kāda sieviete un paziņoja sekojošo:
Atvainojiet, jūs vakar pazaudējāt studentu apliecību, vai ne?

Es stāvu lielām acīm (cik jau nu manējās vispār var būt lielas)un neko nesaprotu.

Viņa turpina: Jūs ļoti līdzīga tur izskatāties!

Un iespiež man rokā manu apliecību ar visu braukšanas kartiņu. labi, ka kāds par mani parūpējas.
Un 2 minūtes iepriekš gribēju dikti skriet līdzi mīļotajam vīrietim, bet viņš mani atsēdināja ar "mums tak nemaz nav pa ceļam"
:)papukojos un 2 minūtes vēlāk sheku reku!

9:52am: kopš kādu laiku nedzīvoju viena, bija sajūta, ka viena vairs pavisam negribu
bet nekā, nebija nemaz tik traki, pat visi mājas gariņi bija pavisam rāmi un lika mani mierā. un es pavisam mierīga, savā nodabā. laikam tā apziņa,ka tūliņ, tūliņ jau tas otrs būs atpakaļ, nerada trauksmi par pilnīgu vienatni.

9:50am: šodien man ne tikai nav galva uz pleciem, bet nav arī telefona līdzi
tāpēc nemēģiniet sazvanīt līdz plkst. 21:30

ja kas, man ir mails:)

8:40pm: iiiir! - beidzot ir mūsu svītrainā siena!
pagaidām jau vēl riktīgs prieks, redzēs, cik ātri apniks;)

10:48am: sapnī pavisam noteikti mani apciemoja kemune
sīkākas detaļas pagaidām neatceros

9:08pm: kamēr vēl neesmu saņēmusi  vilinošo dejavu aicinājumu uz vakariņām viņas jaunajā/vai vēl topošajā virtuvē, nācās gatavot pašai.
un, ziniet, sasodīti laba zupa sanāca:) ņamīīī
</span>

9:50pm: šitāda biezuma migla ir kaut kas neaprakstāms.
bezmazvai jāiet ezītis meklēt

9:35pm: tā ļoti jau es nešaubījos,ka enerģijas visvisādas, tajā skaitā āderes, pati ļoti labi jūtu. bet vienmēr gribas pārliecināties.
māte daba:)

3:11pm: ja šitādā dienā es izdomātu vilkt svārkus, man viņus visticamāk aizpūstu pa gaisu
bet tā ir maza bēda salīdzinājumā ar to,ka visu dienu nāk miegs-2 stundas pastaigāju, 2 paguļu, 2 pastaigāju un tagad jau atkal nāk miegs

10:33am: -tēti, tēti, paspēlēsim to spēli..nu, to zīmēšanas spēli?!
tu minēsi, es zīmēšu
(mazais pirkstelis uz aizsvīdušā trolejbusa loga uzvelk malziet drebelīgas, bet rūpīgi pārdomātas līnijas. saturs nesaprotams)
-nu, kas tas ir?
nu, tēti, kas tas ir?

9:04pm: bērzs logā spokojas

7:21pm: trubas siltas

9:20am: ziniet, tā dzīvošana divatā reizēm izvēršās par varen jautru pasākumu
un cibas lasīšana no rītiem par vēl jo jautrāku, heh

10:47am: ir jau vēl dažas iespējas sasildīties-zem segas(ar nosacījumu, ka ir silta mugura, pie kā piespiesties), duša, karsta zupa/tēja (bet tikai pirmās 12 min), zināma terpentīna koncentrācija istabā, satraukums, ka darbu sarakstiņš tik pagarinās, bet paspēt nevar ne sūda, njā, un tad jau vēl fiksa kustēšanās.

visādi citādi pat man laikam sāk gribēties apkuri

2:52pm: jo dienas, jo trakāk - vairāk miega, lielāka apetīte

9:51am: vakar
negribējās gleznot, ņēmu un aizgāju uz Tumšajiem briežiem.
aizķērās. nevaru gan salīdzināt ar pašu lugu, nedz arī ar teātri, neesmu lasījusi/redzējusi.

10:17am: bet par tiem sārtajiem vaidziņiem katru rītu 5 minūtes pirms darba man liels prieks

10:22pm: mums kaa jau 2 absoluutiem nedzeeraajiem paarvaakshanaas procesaa pirmais aizpildiijaas viina plauktinjsh-3 veselas viina pudeles, no kuriem 1 ir portviins, 1-mazliet samaitaata portviina pudele + 1 shampis.
kaut kas neticams! un tagad pusgadsimtu staavees tas viss, ja neviens nenaaks ciemaa patukshot:)

10:06pm: laikam esmu fenomināli talantīga noslēpt to,kas manī iekšā darās
kad acis mirdz un iekēēji liels miers, kāds atļaujas izmest,ka man uznākusi pēcatvaļinājuma krīze
ha!
nekā!