atdzimšana

Esmu praktiski nobumbulējusi 8h sava laika. Tikai tāpēc, ka man bij bail uzņemties atbildību un sākt rīkoties. Sākt rīkoties. Hmm...

Šīssesijas atziņa - vispirms iemācīšos darboties vispār, un tik pēc tam darboties perfekti. Cilvēkam, kurš darboties nemāk, perfekcionisms ir kaitīgs. Tāds vai nu perfekti vai neko variants. Kā jau teicu, ļoti kaitīgs, jo parasti tas beidzas ar neko.

Bet progerss ir... Vai kā ir! Man taču vienu nakti pēc kāršu spēlēšanas Tā sagribējās mācīties, ka es gulēt negāju un mācījos līdz pusčetriem! :D Vispār jūtos sasodīti laimīga un pašpārliecināta (pat ja rezultāti nav tie spožākie). Vismaz daļa no tā, ko es daru, darbojas. Darbojas ideāli. :) Pilnīgi baigā interese kāda es būšu pēc pusgada, gada, pieciem gadiem... Tas temps kādā es mainos ir ļoti, ļoti interesants. (Un tagad es varētu runāt par visādiem sīkumiem, kas man ir mainījušies, kāpēc, kādas metodes un pārējais, kas neizklausās ne gudri, ne interesanti)

Un šīs sesijas laikā jau trešais "pārbaudījums no augšas". Proti - notestēt, cik mācības man svarīgas. Atkal viens daudzsološs pasākums, uz kuru es netieku, jo tomēr, tomēr izvēlos mācības. Vai arī kādi augstāki spēki mani sargā no reikistiem. :D (lieki teikt, ka pārbaudījumu ar negaisu, kad man bij jāmācās, es neizturēju, bet uz abiem reikistu pasācieniem neeju). Atvainojos, bij jau četri pārbaudījumi - uz māsas izlaidumu es ar netiku (toties izlaidums atbrauca pie manis, kas bij ļoti, ļoti, ļoti forši no manas famīlijas puses)

Es pēdējā laikā sasodīti daudz spamoju (un arī vārdu sasodīti lietoju pārāk daudz). Manā spamojamā blogā katru dienu kāds ieraksts. (parasti jau vairāki) Pieņemu, ka paspamošos un pāries. Vai arī ja tas sakrīt ar šobrīd esošo kolosālo garstāvokli, tad nepāies vis. :D Nu, ko... Ja nepāries, ta neko... ;D

Labrīt/Labdien/Labvakar visiem!
Lai jums veiksmīga diena! (šī vai nākamā, bet labāk jau lai abas)

Brīžos, kad jūtos nu tā.. nu šitā! Neapmierināta ar sevi, vīlusies, nedroša, sastingusi, darboties nespējīga utt. Es sāku veidot iekšējos dialogus 2. personas skatījumā uz sevi. Un tad atbildu... Parasti šie dialogi ir strīdi, piezīmes, dzēlības, bakstīšana, aizrādījumi un uzbraucieni.

Ja kādam tas ko izsaka, varu dot norādi uz iepriekšējo postu spama blogā - jautājums "varbūt pietiks?" ir kluss, ļoti īss, bet labs piemērs. Šos dialogus es parasti cenšos nepieļaut, vismaz pēdējā gada laikā vairs ne. Bet es lieliski jūtu, kad tie atkal grib veidoties. Varbūt nevajag viņus apcirpt? Ļaut pašai sev riktīgi sabraukt augumā? Bet kāda no tā jēga? Esmu redzējusi, daudz citu cilvēku, kas brauc sev augumā no laika gala, jēgas manuprāt nekādas.

Nē, es esmu ļoti laimīga persona, tik šobrīd jūtos tā ne pārāk.

Vai jūs zinājāt, ka informācija, kuru es pa laikam te rakstu, ir ļoti, ļoti vērtīga? Un man būtu patiess prieks, ja jūs to nemācētu efektīvi izmantot.

Īstenībā man ir daudz dažādu labu rīku. Bet sūdīgos momentos negribas izmantot nevienu no tiem, lai gan es zinu 100%, ka vismaz daži iedabosies noteikti.

Kad es iemācīšos vajadzīgos momentos pielietot visu to, ko es zinu... Tad es būšu supercilvēks. Zināšanas ir tukšas, ja nav gudrības (spējas šīs zināšanas pielietot).

(informācija->zināšanas->gudrība)

Dzīve nav par mērķiem, to sasniegšanu. Dzīve ir par sajūtām, kuras tev rodas, kad dzīvo. Jebkurā darbībā vissvarīgākais ir sajūta, ne galarezultāts.

Laikam man pietiek. Es eju darīt.

Ja kādam, kas piebilstams, labprāt uzklausīšu, kas zin - varbūt man noderēs. ;)
Veiksmīgu dienu!

upd: Es gāju, lai darītu, bet datorklase bij aizņemta. Ļoti, ļoti interesanti. Toties jūtos es nesalīdzināmi labāk. :))