šovakar biju LKA horeogrāfu eksāmenā. atkal liels emociju pušķis (kā jau pēc katra exāmena). cik tomēr apbrīnojami daudz var pateikt, nemaz neatverot muti! žēl, ka Latvijā modernā deja vēl nav ieguvusi popularitāti - nav jau arī tā īsti nevienas deju studijas, kur piedāvātu tieši moderno deju. vienalga šitas vakars bija baigi jaukais: sēdēju pirmajā rindā un jutos tā it kā pati tūlīt sākšu dejot. arvienvārdsakot - baigi forši bija! :D

vakar nevarēju atkal aizmigt. labi, ka šodien vismaz varēja pagulēt ilgāk. es nevarēju aizmigt, jo ļoti aktīvi domāju. tas nenozīmē, ka es citreiz nedomāju :D bet vakar es domāju īpaši aktīvi. par ko es domāju? par savu nākotni. es tagad gandrīz katru vakaru domāju par to, ko es darīšu pēc vidusskolas. pirmkārt man ir jāizlemj uz kādu pusi vispār iet. es zinu noteikti, ka mani nesaista matemātiskās un tehniskās nozares, medicīnas nozares, ķīmijas un vēl visādas citādas nozares. es gribētu savu dzīvi saistīt ar kultūru un visu, kas no tā izriet. diemžēl daudzas manas vēlmes atkrīt, jo es nemāku zīmēt, gleznot un visu citu, kas būtu vajadzīgs kādai radošākai profesijai. fantazēt turpretī es māku labi, bet diemžēl vienīgais veids, kur varu savu prātu likt lietā, ir rakstīšana. es, protams, labprāt gribētu rakstīt, bet to jau tā īsti nevar iemācīties un tik liels un oriģināls talants man arī nepiemīt. pirms pāris gadiem jau cieši biju nolēmusi, ka būšu žurnāliste, bet diemžēl debīlā skolas avīze man šo kāri apslāpēja. bet varbūt tieši tāpēc, ka tā avīze ir tik stulba un tur nepārtraukti ir jāsastopas ar visādām grūtībām, man vajadzētu mācīties žurnālistiku? bet tad atkal uzpeld nākamā problēma - es neesmu tik sabiedriska, kā vajadzētu būt žurnālistam. nākamā problēma pēc nozares izvēles ir valsts, kurā mācīšos - Latvija vai kāda no vācvalodīgajām zemēm? par to es vēl necenšos spriest, jo viss atkarīgs no nozares, kurā gribēšu studēt. un tā es nekādīgi nevaru izkluties no šitām domām, jo nekad nenokļūstu līdz jelkādam rezultātam. bet tomēr vakar dzima viena ideja, ko šeit nerakstīšu, jo tā vēl ir pārāk trausla un nedroša. ja tas man tomēr izdotos, tad daudzkas manā dzīvē radikāli mainītos. bet par to kādu citu reizi.

šodiena skolā bija tīri tā neko! aizdomīgi labs garastāvoklis! izskatījās, ka 
bruunaljai ar veselību galīgi slikti. tā arī vēl neko nezinu :/
</span>

rīt uz skolu. diemžēl šīs divas jaukās nedēļas ir beigušās. bija patiešām labi! paldies!

jūtos drusciņ sagurusi, bet tomēr laimīga. ir tā kā diezgan slikti fiziski, bet garīgi tomēr ļoti, ļoti labi. šī nakts bija burvīga, jo pavadīju to kopā ar best draudzenēm rēcot, ākstoties, zīlējot visādas muļķības, un, protams, rijot, arī lejot laimes (man starp citu sanāca eņģelis, ko apjautu tikai tagad). šis gads būs superīgs! pēc negulētas nakts tagad būtu tā labi jāatpūšas kādu nedēļiņu...

es takš šogad arī strādāju un sapelnīju naudiņu. beidzot kaut nedaudz, bet tomēr sajutos patstāvīga. vēl es biju superīgā pasācienā Tabūnā, kas arī atstāja uz mani tādu panopietnu iespaidu. re, ka nemaz tik maz tā visa nav, tikai grūti uzreiz atcerēties :D

tikko manu mājokli pameta  bruunalja
ar jauniem matiem. nu izskatījās, ka viņai pašai arī patīk.
pēdējā diena šajā gadā. pēdējā oficiālā brīvdiena. žēl. gribētos, lai nākamais gads būtu interesantāks. it kā šis, ja tā padomā, nemaz nebija tik garlaicīgs: Eiropeāde, ceļojums pa pus Eiropu
jā, šis gads bija foršs, tomēr kaut kas pietrūka. gaidīšu nākamo gadu! :D
</span>

un atkal viena no dīvainajām dienām :D šo dienu pilnībā pavadīju ar mammu. sen gan nebija tā bijis :D bija tomēr diezgan jautri. mamma kaut kur bija padzirdējusi, ka kaut kur otro meža kapu rajonā var dabūt baigi labās džinsu bikses par lētām cenām, nu tjipa kaut kāda kontrabanda. tā nu mēs šodien divatā devāmies uz turieni. kad nokļuvām pie vajadzīgās teritorijas, nezinājām uz kuru pusi doties - teritorijā bija pilns ar kaut kādām noliktavām, veciem autiņiem un visādiem krāmiem. izskatījās jau diezgan nožēlojami. tā kā mani šis pasākums jau no paša sākuma neiedvesmoja, tad tagad nospriediedu, ka būs diezgam traki. mamma fiksi pazvanīja un uzzināja, kur mums jāiet. iegājām kaut kādā ēkā - rūpnīcā. uzkāpjam vajadzīgajā stāvā, skatāmies - pilns gaitenis ar cilvēkiem. izrādās, ka tā ir rinda uz to veicīti. kādas 45 min nosēdējām gaitenī (būtu jau braukušas prom, bet tomēr baigais gaisa gabals no mājām..), nokļuvām nelielā telpā, pilnā ar džinsiem, kas kaudzēs sakrauti uz galdiem. telpa pilna ar cilvēkiem, pieskrien klāt pārdevēja, noskata mani no galvas līdz kājām un aiznesas prom. un tad viņa sāk man stiept bikses, nrmaz neinteresējoties par manu gaumi. bikses diemžēl bija visīstākais tirgus variants :( iazgājām prom, jo apriebās visa tā padomju atmosfēra. pie jaunām biksēm tomēr šodien beigu galā tiku :D

labi, ka viss atkal ir labi! :D

laikam jau, ka tā Ziemassvētku būšana ir viena jauka bērnības lieta. es vēl atceros to jauko sajūtu, kad bērnībā sēdēju pie skaisti uzklāta galda, ēdu visādus gardumus un ar baltu aci lūrēju uz mammu, un mudināju viņu, lai ātrāk tiktu dalītas dāvanas. un tad neskaitāmi pantiņi prātā, lai tomēr pie tās dāvanas tiktu. un vēl nemitīga prātošana par to, vai šogad dabūšu tieši to, ko vēlējos pēdējo pusgadu. un tad atkal neprātīgā vilšanās sajūta, kad ieraugu kaut kādu pretīgu pelēku džemperi, kas nu nemaz nelīdzinās tai smukajai kleitiņai, ko nesen noskatīju veikalā. bet tomēr uz sejas paliek žilbinošs smaids ar pateicībā ieplestām acīm, jo ir taču Ziemassvētki un jebkura dāvana nāk no sirds.
laikam to noslēpumaino, dīdošo sajūtu esmu zaudējusi līdz ar savām lellēm :( tagad tikai ar līmlapiņām aizlīmēju savus dvēseles pušumus, lai uz vienu vakaru ļautos nelielai pasapņošanai laikam par to pašu bērnību. lietišķi noskaitu kādu mīļu bērnības dzejolīti, jo tā jēga vairs nav tik ļoti izprotama kā senāk. izsaiņoju dāvanu (lūk šajā brīdī vēl jūtos kā bērns, jo plēšu nost papīru, kas traucē ātrāk ieraudzīt to, kas tur apslēpts)- uz sejas paliek žilbinošs smaids ar pateicībā ieplestām acīm, jo ir taču Ziemassvētki un jebkura dāvana nāk no sirds. diemžēl nākas atzīt, ka nebūs vairs tā kā senāk. jāatrod Ziemassvētkos kaut kas jauns! ;D

Vectētiņš ar bērnu saimi
Naktspodiņā bļitko laimi
Rūķīts jautri noskatās
Kā tante šķūrē ķekatās
Svētki jāsvin praktiski
Lai tie būtu latviski
Vecais sērkociņu meklē
Riepu dedzināšot eglē
Man šie svētki šķiet kā flirts
Bet apsveikums man nāk no sirds
Lai jums mazais prieka stariņš
Nenolūst kā salā zariņš!
:D

tikko pabeidzu saiņot dāvaniņas. uzcepu piparkūkas, kas gan man īpašu prieku nesagādāja, jo kā jau visus pēdējos gadus, darīju to viena :( kad biju maza, tā bija tāda tradīcija, kad kopā ar mammu un māsu iepriekšējā vakarā pirms Ziemassvētkiem cepām piparkūkas. tas bija tāds jauks ģimenes pasākums, kurš radīja tādu īstu Ziemassvētku noskaņu. pašlaik man nekādas noskaņas tā īsti nav :( kaut kas slapjš nāk no gaisa, mamma kaut ko pukojas, ka nav vairs naudas, tēvs krāc pie TV, bet māsas vispār nav mājās. cerams, ka rīt kaut kas būs savādāk. varbūt sniegs?...

esmu tā pārēdusies, it kā pēdējās dienās neko nebūtu ēdusi, un te pēkšņi mani kāds pabarotu. bet pēdējās dienās esmu ēdusi aptuvenitāpat kā vienmēr, bet tieši šovakar pabiju fraidejā un pieēdos tā, ka grūti līdz mājām bija nonākt. protams, tam visam vēl pa virsu kārtīga smieklu deva un kolas dzeršana olimpijā uz soliņa, un smiešanās par cilvēkiem, kuri dīvaini uz mums skatījās, un draudzenes turēšana, lai viņa uz ielas nepakristu, un apdāvināšana, un ēšana, ēšana, ēšana, un vienkārši super-duperīgs vakars! Paldies, Kristīnei un tam, ka viņai šodien palika 18! :D

kas šodien? draudzenes, kas izmisušas zvanās, lai uzzinātu manas domas par dāvanu uz 18 gadiem. ciemošanās pie vectētiņa slimnīcā. beidzot kārtīga izgulēšanās, kaut gan tagad jau atkal nāk miegs. nervozā vecmāmiņa. kaitinošā mamma. stūrgalvīgais tēvs. trakā māsa. un es, kuru šodien kaitina viss un visi.

jauki, jauki, jauki :D
jāiet mācīties :(

vakardienas izrāde bija tiešām jauka un lielāko tās daļu es rēcu. ja neskaita to, ka jau otrajā cēlienā (kopā bija 3 cēlieni) man sāka urkšķēt vēders un blakussēdētājs ik pa brīdim meta uz mani savus tēmētos acu zibšņus, tad tā izrāde paskrēja garām vēja spārniem kaut arī gāja gandrīz 4 stundas. ko lai tur vēl piebilst - bija jauki, svinīgi, bet tajā pašā laikā vienkārši, mīļi un jautri. vienkārši ideāls vakars :D un kas šodien? jāāāāāāāā!!!!!!!!!!!!!!!!!!! pēdējais vakars, kad jāmācās!!! dažiem labiem atgādinājumam: rīt mājas lasīšana vācu val., kur pašam bija jāatrod kaut kāds raksts no žurnāla vai avīzes un jāizdara viss kā vienmēr, ģeometrijā ieskaite par visa veida prizmām, pēdējā diena, kad Siliniecei var atskaitīt "Kalnā kāpēju" un "Apaļu cilvēku" (ja to neizdarīs, tad viņa ieliks nv)!!!!!!!!!!!!!

skrienu uz teātri!! :D beidzot ir dažas bildītes no Spānijas!!!!!!! :D

Škodam aptuveni 18 gadi :D

beidzot it kā ar datoru viss ir kārtībā. es no tās tehnikas tā īsti neko nesaprotu, bet parasti kaut ko uz labu laimi izčakarējos un līdz šim viss ir bijis kārtībā. arī šoreiz beidzot esmu izčakarējusies un tikusi pie rakstīšanas. pēdējā diennakts man ir bijusi vienkārši briesmīga. vakar devos ar Diānu uz pirti, kuru rīkoja LU studenti, bet kaut kur Dobelē. Nolēmām braukt, jo vietai jau it kā nav nozīmes, bet gan tikai tiem cilvēkiem, kas tur apgrozīsies. autiņā aiz mums sēdēja kaut kādi lohi, kurus mēs riktīgi aprēcām - kaut kādi galīgākie, es atvainojos, pāķi. tā nu nokļuvām Dobelē un izrādījās, ka arī tie lohi devās uz turieni, kur mēs. tā nu mūs visus iestūma žigulītī un mēs kratījāmies uz kaut kādu ciemu - Krimūnām. māja, kur viss norisinājās bija tīri normāla, bet nu, protams, tur nekādas pirts nemaz nebija. un tad nu mēs ieraudzījām to kontingentu, kas tur bija savācies. novākti visi laikam jau, ka krutākie ciema tusētāji - vesels bars ar 14 gadīgām izsalkušām skuķenēm, nodzērušies ap 18 gadus veci džeki un vēl kaut kādi aptuveni 30 gadīgi veči, un tomēr kādas 3 meitenes no LU. populārākā mūzika tajā naktī bija krievu tici, tuci, kas man pie sirds pavisam negāja nu un pāris reizes visas nakts garumā atskanēja kaut kas, kas tagad ir populārs. mani ļoti fascinēja kāds aptuveni 8 gadus vecs puisis vārdā Škoda. pēc nika jau var nojaust aptuveni, kāds viņš bija. izskatījās tā it kā viņš būtu nonarkojies un nodzēries pilnīgi un galīgi. un visas sarunas bija aptuveni tādas: Bļeģ es tagad nahuj iešu iedirst viņam ģīmī bļeģ un bļeģ un bļeģ un nahuj. tādas padibenes! es ceru, ka nevienu no tiem cilvēkiem savā dzīvē vairs nesatikšu. visjaukākais notikums tajā naktī bija tas, ka ap 4.00 dabūjām atsevišķu istabu ar divguļamo gultu, kur gulējām četratā. pa nakti blakus istabās, protams, notika kaut kādas orģijas gan ar kautiņiem, gan mīcīšanos, gan visu pārējo. no rīta 7.00 gaidot vilcienu man un Diānai bija interesanta saruna ar Musi, kuras laikā viņš visu laiku apgalvoja, ka viņš jau ir stulbs un ka mēs mācāmies noteikti augstskolā un ka viņam jau nabadziņam nav ko cerēt uz mums un bla, bla, bla..... tas viss bija tik šausmīgs pasākums! salīdzinoši ar to, es neesmu piedzīvojusi nevienu pretīgu tusiņu, jo esmu bijusi tikai tādos, kur līmenis ir ievērojami augstāks nekā tur. es zināju, ka Latvijas laukos ir traki, bet ka tik traki... man ir žēl tos cilvēkus, kas tur dzīvo. ļoti izjutu intelekta līmeņa atšķirību. nu ļoti, ļoti, ļoti...
labi, ka vismaz rīt vakaru pavadīšu ļoti intelektuāli salīdzinājumā ar šo pasākumu - došos uz teātra izrādi 'Revidents'.

zaudēt kādu ir tiešām sāpīgi. tomēr es šodien nevienu nezaudēju.