- 10/10/10 10:15 am
- Iekšā ir, bet ārā nenāk.
- Current Music: Hurts_Better Than Love
- 0 commentsLeave a comment
- I don't want your car baby. I want your aahhh!
- 9/14/10 09:50 am
- Riskējot kļūt nepopulāra, es tomēr izteikšos, ka ilgoties pēc kāda ir forši. Tas nozīmē, ka ir Kāds ar lielo K.
- 12 commentsLeave a comment
- something's wrong with the world today
- 8/31/10 11:26 am
- Vakar vakarā až sametās skumji ap sirdi, kad nonācu pie secinājuma, ka absolūti lielākā daļa manu draugu ir pārvērtušies par sisīšiem un/vai apprecējušies un līdz ar to zaudējuši savu personību. Kā es to zinu? Gluži vienkārši - ja pirmdienas vakarā ir bezrūpīgs noskaņojums un gribas nevis mietpilsoniski aiziet savlaicīgi gulēt, bet gan izveikt pārgalvīgas darbības (ēm iedzert kādu glāzi atspirdzinoša dzēriena?). TAD NAV AR KO. Un atrunas ar gadiem kļūst tikai nejēdzīgākas - rīt jāiet uz darbu/agri jāceļas, nav naudas, nav ko vilkt mugurā, jāpaspēj uz pēdējo autobusu, jāiet vakariņās ar grāmatu kluba dalībniekiem, suns apēda mājasdarbu utt. utjpr. Tāpēc mans jautājums ir gluži retorisks - ja šāda situācija ir izveidojusies jau tagad, kad neviens neesam pārkāpuši 30 gadu atzīmi, TAD KAS BŪS TĀLĀK? A? Man tiešām būs jāiesaistās tamborēšanas pulciņā? Sabiedrība burtiski spiež mani vai nu sagādāt sev kaķi vai veci. Kur ir visi tie cilvēki, kas spēj vienlaikus būt apzinīgi darbarūķi un leģendāri atpūsties? Un kur viņi ir tad, kad viņus vajag?
Upd. IZNĪCINĀT OTRDIENAH!!11 - 20 commentsLeave a comment
- you say you're honest but love is for thieves
- 7/11/10 06:16 pm
- Nesen mums ar družku norisinājās kārtējā dvēseliskā saruna ar skaipa palīdzību. Tas parasti notiek pilnīgi negaidīti. Saruna iesākas par niekiem un pamazām mēs zaudējam kontroli pār to un nonākam pie tā saucamajām nopietnajām tēmām un dzīves patiesībām.
Protams, diskusijas nopietnība tiek neitralizēta ar necenzētu leksiku, par ko jau iepriekš neatvainojos.
Arī šoreiz sākām ar ķircināšanos, ka manu družku var "paņemt" ar kasti rafaello un pudeli martini, bet mazpamazām nonācām līdz divām spožām atziņām:
1.saruna
[18:47:37] družka: bļa, sievietes[18:47:53] družka: es arī viņas ciest nevaru, ar atsevišķiem izņēmumiem
[18:48:19] es: bet ir jau arī vairums pastulbas, kaitinošas un vai nu tukšas vai pārgudras[18:48:54] es: pārgudras kā mēs.
Atkāpe: un patiesi! Man vienmēr vīrieši ir patikuši labāk ne tikai kā romantiskas intereses objekti, bet arī kā draugi. Viņi tik daudz nečīkst, vairāk uzdrošinās un viņu domāšanas veids man ir daudz tuvāks. Protams, jebkuru likumsakarību apstiprina neskaitāmi izņēmumi (nekad neesmu līdz galam sapratusi šo teicienu - tieši tāpēc ar to var iedzīt pārdomās un apklusināt jebkuru oponentu).
2.saruna:
[18:52:12] družka: eventuāli laikam ir tā, ka mums tiek tie, ko esam pelnījuši. nav runa par algas lielumu vai brīvā laika daudzumu, galvenais, lai vajag vienīgi tevi
[18:52:47] es: nujā, nujā. es jau reizēm piedomāju, ka bļe pirms tam vajadzēja 2 gadus mocīties, lai Mr.X satiktu.
Atkāpe: arvien vairāk sāku ticēt attiecību karmai (ja pametīsi kādu, dabūsi pretī to pašu utt.) un tam, ka nevienas attiecības nav veltas, jo bruģē ceļu uz to lielo vinnestu.
Un morāle šoreiz ir gluži apšaubāma un katram sava. - 4 commentsLeave a comment
- Sievietes ir no Venēras un vīrieši... jā, ellē ratā! No kurienes ir vīrieši?? Part II
- 7/2/10 10:05 am
- Pēdējo divu nedēļu laikā esmu auklējusi sevī arvien pieaugošu (ārējās vides ietekmē) neizpratni par to, vai tiešām vīrieši nav spējīgi sajust, ka viņu rīcībā jau iepriekš ir iestrādāts fail, un vai tiešām ir tādas sievietes, kurām šī viņu rīcība šķiet pievilcīga. Šoreiz es runāju par mēģinājumiem iepazīties. Ne tiem neveiklajiem, kas liek pasmaidīt, bet par tiem, kas liek paātrināt soli vai pārsēsties citā transportlīdzeklī.
Pārskatāmā laika posmā esmu saskārusies ar diviem šādiem gadījumiem. Pirmais no tiem notika ar mani uz Barona ielas, kad es kādā ceturtdienas vakarā ap pusnakti devos mājās no darba vakariņām (ja ārzemju viesi pamet restorānu, lai gan vēl nav izdzerts viss vīns, kādam ir jāpaliek ilgāk). Nebija man ne minisvārki mugurā, ne arī jebkas cits, kas kliegtu "es vēlos, lai man sekotu mašīna, jo tieši tā pietrūkst manai pašapziņai". Tik un tā pie manis piestāja melns BMW (tiešām diagnoze?) ar labi iesauļotu jaunlatvieti pie stūres.
Saruna izvērtās aptuveni tāda:
viņš- vai tālu jāiet?
es- nemaz ar ne.
/stīvēšanās par to, vai esmu pareizās domās par to, ka nekur nevajag vest/
viņš- vismaz numuriņu iedosi?
es- neatļauj ne ticība, ne juridiskais stāvoklis.
/atkal stīvēšanās, jāpiebilst, ka visu šo laiku es tipinu, cik ātri vien varu, savukārt viņš man vizinās līdzi. šis, piemēram, varētu būt labs brīdis, lai viņš saprastu, ka nekas nesanāks/
viņš- nu, vismaz manējo pieraksti.
/no manis likumsakarīga noraidoša attieksme/
viņš- tad es nosaukšu, tu iegaumē un zvani!
/tam sekoja vairākkārtīga numura nosaukšana un kvēlas atvadas no manas puses/.
Otrs gadījums ir pavisam svaigs. Atgriežoties no Jūrmalas, vilcienā piespiedu kārtā iepazinos ar Slaviku, kuram bija burvīgs zilums zem labās acs. Slavikam bija arī draugi līdzi, kuri neaizmirstamajam braucienam tuvojoties beigām saprata, ka Slaviks neskōros un tādēļ jautāja, vai tad, ja viņam nebūtu zila acs, es piekristu braukt viņam līdzi uz Pļavniekiem. Tad arī viņš pats apķērās, ka esot posļe morja ņe mitij un ņe britij.
Bet, mīlīši! Tak ne jau zilās acīs un BMW ir vaina! Vaina ir attieksmē. Es zinu, ka pāris vīrieškārtas draugi man pārmetoši teiktu, ka vīriešiem jau tā iepazīšanās prasa drosmi, bet es uzreiz tik noraidoša. Pagaidām vēl neesmu izdomājusi, kas ir tas, kas atsevišķiem subjektiem traucē izjust saskares zaudēšanu ar realitāti. Var jau būt, ka man vienkārši ir pārāk augsti standarti. Atliek vien nolaist latiņu (paskat, cik daudznozīmīgs homonīms) un tad tā lieta aizies! - 11 commentsLeave a comment
- 6/30/10 02:50 pm
- Kā tur īsti ir - cik ilgam laikam jāpaiet, lai sieviete sāktu pielaikot sava vīrieša uzvārdu? Cik atceros, bērnībā tas bija absolūts hits, izmēģināt dažādus paraksta variantus ar simpātijas uzvārdu savējā vietā. Tāpēc my guess is - tas tiek izdarīts mirklī, kad ienākas informācija par uzvārdu kā tādu.
- 0 commentsLeave a comment
- what a drag it is getting older
- 6/8/10 09:54 am
Pēdējā laikā arvien biežāk ar draugiem raisās intelektuālas sarunas par raison d'être. Tad mēs parasti apraujamies un neveikli pasmejamies, ka laikam par daudz ir iedzerts. Jo katrā no mums mīt maziņš Pīters Pens, kurš nekādi negrib pieaugt un runāt par laulībām, bērniem un citām pieaugušo cilvēku lietām.
Šajā sakarā nesen ar družku konstatējām, ka vairs nekad nebūsim tas jaunais skuķis blakus vecākam vīrietim, jo gadiņi neapturami nāk klāt. Un ir mazliet saldsērīgi, kā jau jebkurā brīdī, kad jūti kādu iespēju logu aizveramies. Ne jau tāpēc, ka gribētu to izmantot, bet gan tāpēc, ka ir ļoti patīkami apzināties, ka nav nekā neiespējama.
- Current Music: Garbage_Only Happy When It Rains
- 0 commentsLeave a comment