February 10th, 2012

• zehn kleine jägermeister
• 2/10/12 11:53 am
• Vakar vakarā man šķita, ka viss beidzot ir lieliski – griesti salaboti, paklājs iztīrīts, putniņi čivina un puķītes zied. Tad pēkšņi atvērās elles vārti, un mana rūpīgi lolotā kāršu namiņa pasaulīte sabruka man sejā. Vispirms atklāju, ka ir salūzis tualetes pods – nemitīgi tek. Atvēru skalojamo kasti un kūlos pa turieni apmēram tikpat mērķtiecīgi kā vista pa pakulām. Sasniegtais pagaidu rezultāts – kamēr netiek norauts ūdens, viss ir kārtībā. Tiklīdz tas tiek izdarīts, atkaliņās jāver vaļā kaste un jāķimerējas. Bet tas ir tīrais dzīves sīkums! Ja salīdzina ar viesistabas vidū ne no šā, ne no tā radušos peļķi. Ieraugot to, sāku mazliet nervozēt. Apsekojot teritoriju, noteicu slapjuma izcelsmes avotu – matj tvoju [atvainojiet par manu franču valodas izrunu], radiators sācis tecēt! Mirkli pakavējos pie domas, kas vēl var sākt negaidīti izdalīt ūdeni. Kā smejies, varbūt preventīvi jāgatavojas. Atgriežoties nepatīkamajā realitātē, steidzu meklēt kabatas nazīti, ko parasti izmantoju, lai atgaisotu radiatorus. Nesen biju šo procesu izveikusi, varbūt neaizgriezu skrūvi līdz galam. Šajā brīdī tiešām iederētos skrūve, bet tā dzeramā, nevis no metāla. Entuziasms noplaka, kad konstatēju, ka skrūve tiktāl nodilusi, ka bez fiziska spēka pielietošanas lietderīgāk būtu atmest visam ar roku un skatīties, kā apakšā paliktā panna [nekas cits tur neievietojas] piepildās ar ūdeni. Ūdens nomierinot. Atzīšu, ka sāku pamazām zaudēt ticību sev. Ķēros pie telefona, lai zvanītu stiprajam dzimumam. Viens nav mājās, otrs jau guļ, trešais [sssuka] vispār neceļ klausuli. Pasēdēju uz dīvāna, mēģināju pašņukstēt, bet īsti nesanāca. Jau bija pagājusi aptuveni stunda kopš „ballītes” sākuma. Piezvanīja yulungu, parunājām mazliet. Pēc tam es biju atguvusies no sakāves un metos izšķirošajā cīņā ar radiatoru. Gadījās visādi misēkļi [vienubrīd dikti sapriecājos, ka man ir izdevies to skrūvi pagriezt!!! diemžēl izrādījās, ka nepareizajā virzienā], tomēr beigu beigās es to izdarīju!
  Un ko no tā visa var mācīties? Katrai sievietei vajag vismaz vienu vīrieti pa rokai! Un, ja gadījumā nav neviena pie rokas, visi tik pa kājām maisās, tad katrā no mums ir potenciāls būt Makgaiveram!
  Tags: single life
  
  
• 34 commentsLeave a comment