September 19th, 2011

• skolas salidojums. part II
• 9/19/11 08:13 am
• Es nekad iepriekš nebiju apmeklējusi skolas salidojumu. Pēc pieciem gadiem noteikti iešu atkal, jo vismaz manā skolā cilvēki prot leģendāri atpūsties. Nemācēšu visu izstāstīt tādā raitā stāstījumā, tāpēc, lūk, spilgtākie notikumi:
  - mana pamatskolas klases audzinātāja, kurai toreiz bija ap 70 gadu un šobrīd droši vien ir ap simtu, joprojām mani atceras [es gan neesmu pārliecināta, vai tam apakšā ir cienījams vai ne pārāk cienījams iemesls];
  - manas pamatskolas trīs labākās draudzenes, ar kurām ceļi šķīrās, arī pēc deviņiem gadiem ir tikpat foršas un uz viena viļņa;
  - visi absolventi, kas skolu beiguši pēc 2000.gada, bija sadzīti sporta zālē. Katram gadam savs galdiņš, daži atnesuši augļus, cepumus, vēl šo to. Savukārt mūsu galdiņu greznoja pāris litru viskija un kōla;
  - satiku Solvitu Āboltiņu, sajutu nepieciešamību pateikt viņai, par ko nākamajā dienā grasos balsot. Nošokējos no kosmētikas daudzuma uz viņas sejas;
  - satiku Egīlu Zirni, nez kāpēc man šķita laba doma pataustīt viņa bārdu un paprasīt, lai viņš izstāsta dienas joku [atceroties to, joprojām mazliet iekšēji smejos];
  - bija ieradies arī klases absolūtais čempions siržu laušanā. Sauksim viņu par Arvīdu [ek, žēl, ka nelasa neviens klasesbiedrs, kas saprastu joku]. Bija ieradusies arī mana klasesbiedrene, kas jau paspējusi kļūt par māti un kas pārcentās, lietojot alkohōliskos dzērienus, un sāka diezgan uzkrītoši koļīt Arvīdu. Tiklīdz to ar družkām pamanījām, padarījām Arvīda valdzināšanu par vakara sporta veidu. Nabadziņš droši vien joprojām brīnās. Vai arī priecājas, lol;
  - saņēmu komplimentu par skaistiem gurniem;
  - vakar noslēgumā [ap 5 rītā] pastiprinātu uzmanību mums sāka izrādīt 95.gada absolventi, viens no viņiem strādā Latvijas Dzelzceļā. To es zinu, jo atradu nākamajā rītā atradu viņa vizītkarti kabatā. Tā kā nebiju īpaši ieinteresēta braukt līdzi šai kompānijai, pavadīju draudzeni, teicu, lai zvana, ja nu kas, un pati izsaucu taksometru;
  - taksometram pie stūres bija ļoti jauks puisietis, tāds ap 20 gadu vecumu. Risinājām inteliģentas sarunas par gaidāmajām vēlēšanām un noteikti par vēl kaut ko. Tad man radās ideja, ka varētu jau pabraukāties apkārt, līdz skaitītājs rāda piecus latus. Savukārt, kad skaitītājs rādīja piecus latus, šoferītis to izslēdza un mēs turpinājām vizināties un pļāpāt. Pēc aptuveni stundas vizināšanās es ļoti piekusu, nokļuvu mājās, paspēju aizrakstīt ne pārāk sakarīgus tekstus skaipā kādam jaukam cilvēkam un draudziņos mammai, jo viņa jau bija piecēlusies, un laimīgi aizmigu.
  Tags: draudziņi, party all the time
  
  
• 15 commentsLeave a comment

• silence is the new sound
• 9/19/11 02:34 pm
• Sen neesmu rakstījusi neko eksistenciālu. Tad lai iet - bāc, kopš kura laika vīrieši ir kļuvuši par tiem, kam vajag tikai nopietnas attiecības? Kā tad ar nežēlīgi skaistu izklaidi, kas eventuāli var novest, bet tikpat labi var nenovest pie kaut kā vairāk? Sanāk, ka viņi kļūst veci un prātīgi, bet es joprojām spītīgi turos pie apziņas, ka esmu pietiekami jauna, lai nekur nesteigtos un neko neplānotu.
  Tags: eksistenciālie jautājumi
  
  
• Current Music: Beck&Bat For Lashes_Let's Get Lost
• 60 commentsLeave a comment