February 21st, 2011

• karnevāla bilance
• 2/21/11 08:41 am
• Kādu brīdi cīnījos ar sevi par to, vai likt šo ierakstu zem atslēdziņas. Bet tad atminējos frāzi, ko vakar pateica kāds mans draugs - "ko tad tev slēpt, tu taču esi brīva sieviete". Tieši tā!
  Kopumā karnevāls nonesa jumtu. Ja kādam sāk šķist, ka LV dzīvo tikai pelēcīgi nūģi, tad ir īstais laiks aiziet uz šo krāsaino pasākumu. Tur var aiz lielas dancošanas dabūt punu pierē un citus nenosakāmas izcelsmes zilumus, pazaudēt masku un vēdekli. Toties arī pabučoties ar pāris burvīgām sievietēm (no kurām viena ir mana kolēģe, omg), ne tik burvīgiem vīriešiem (principā tā gadījās, jo viskijkōlas ietekmē bija samazinājies mans reakcijas ātrums). Pārliecināties par to, ka es neapzināti pievelku māsīcas bijušos boifrendus. Šoreiz tādu, kas tikko bija atgriezies no Āzijā pavadītiem četriem mēnešiem (kā reiz dziedāja Šenija Tveina - that don't impress me much). Un redzēt Samba de Riga in action - neapšaubāmi spilgtākā tā vakara performance. Principā pasākumu labi raksturoja mana draudzene - "tu klīsti pa dažādām telpām, padejo ar vienu, pabučojies ar otru".
  Vienīgais nedaudz traumatiskais moments atgadījās pašā vakara iesākumā, kad vēl nebiju atvērusi visas čakras un gatava ņemt pretī visu, ko man dod. Nodevusi mētelīti garderobē, kāpu pa LMA fundamentālajām kāpnēm uz otro stāvu. Un te pēkšņi manā acu priekšā, atvainojiet, vīrieša dzimumloceklis. Nodomāju - cik reālistiska skulptūra. Pienākot tuvāk, skulptūra izrādījās dzīva. Nepārprotiet - man ļoti patīk vīriešu dzimumlocekļi, bet man vēl nebija gadījies redzēt kailu tik vecu vīrieti. Bet es jau iepriekš zināju, ka karnevāls ir tā vieta, kur lietas notiek pirmo reizi.
  
  Tags: draudziņi, karnevāls, party all the time, single life
  
  
• Current Music: Arcade Fire_We Used to Wait
• 0 commentsLeave a comment