July 11th, 2010
- you say you're honest but love is for thieves
- 7/11/10 06:16 pm
- Nesen mums ar družku norisinājās kārtējā dvēseliskā saruna ar skaipa palīdzību. Tas parasti notiek pilnīgi negaidīti. Saruna iesākas par niekiem un pamazām mēs zaudējam kontroli pār to un nonākam pie tā saucamajām nopietnajām tēmām un dzīves patiesībām.
Protams, diskusijas nopietnība tiek neitralizēta ar necenzētu leksiku, par ko jau iepriekš neatvainojos.
Arī šoreiz sākām ar ķircināšanos, ka manu družku var "paņemt" ar kasti rafaello un pudeli martini, bet mazpamazām nonācām līdz divām spožām atziņām:
1.saruna
[18:47:37] družka: bļa, sievietes[18:47:53] družka: es arī viņas ciest nevaru, ar atsevišķiem izņēmumiem
[18:48:19] es: bet ir jau arī vairums pastulbas, kaitinošas un vai nu tukšas vai pārgudras[18:48:54] es: pārgudras kā mēs.
Atkāpe: un patiesi! Man vienmēr vīrieši ir patikuši labāk ne tikai kā romantiskas intereses objekti, bet arī kā draugi. Viņi tik daudz nečīkst, vairāk uzdrošinās un viņu domāšanas veids man ir daudz tuvāks. Protams, jebkuru likumsakarību apstiprina neskaitāmi izņēmumi (nekad neesmu līdz galam sapratusi šo teicienu - tieši tāpēc ar to var iedzīt pārdomās un apklusināt jebkuru oponentu).
2.saruna:
[18:52:12] družka: eventuāli laikam ir tā, ka mums tiek tie, ko esam pelnījuši. nav runa par algas lielumu vai brīvā laika daudzumu, galvenais, lai vajag vienīgi tevi
[18:52:47] es: nujā, nujā. es jau reizēm piedomāju, ka bļe pirms tam vajadzēja 2 gadus mocīties, lai Mr.X satiktu.
Atkāpe: arvien vairāk sāku ticēt attiecību karmai (ja pametīsi kādu, dabūsi pretī to pašu utt.) un tam, ka nevienas attiecības nav veltas, jo bruģē ceļu uz to lielo vinnestu.
Un morāle šoreiz ir gluži apšaubāma un katram sava. - 4 commentsLeave a comment