| smarža | Feb. 2nd, 2009 @ 10:53 pm |
|---|
|
jo dienas, jo tuvāk ģipša noņemšanas (es ceru) dien un jo lielāka pārstāvējušos sviedru smaka man seko. nu jau 11 dienas, kopš neesmu mazgājis ieģipsēto kājas daļu. |
| muskuļu atrofija | Feb. 1st, 2009 @ 05:16 pm |
|---|
|
šodien aprit precīzi trīs nedēļas kopš traumas. kreisais apakšstilbs, joprojām ir stingrs un tvirts miera stāvoklī, kamēr lauztās kājas apakštilba muskulis ir mīksts kā uzpūtenis. vizuāli, augštilbi ir kļuvuši krietni tievāki. būs smagi jāstrādā ar svariem, lai atgūtu iepriekšējo izskatu. |
| ziema | Jan. 28th, 2009 @ 09:37 pm |
|---|
|
ziema un atkusnis pavisam noteikti nav labākais kad pārvietoties uz kruķiem. šodien jau otro reizi 3 dienu laikā nācās pamatīgi uzlikt svaru uz lauztās kājas, jo aizslīdēja kruķis uz ledus. ceru, ka ārsts nepagarinās 5. februārī termiņu vēl par pāris nedēļām, jo būs atsvaidzinājies plīsums. |
| notikums | Jan. 24th, 2009 @ 10:15 pm |
|---|
|
kas ir kopīgs visiem šiem klipiem:
http://www.youtube.com/watch?v=1Ry3L1Ou9GM
http://www.youtube.com/watch?v=2cF4-rI_LjU&NR=1
http://www.youtube.com/watch?v=v0kh5nqK-d8&NR=1
jā, tieši tā, tie visi ir par futbolu un kājas lūzumu. Līdzīgs liktenis ir piemeklējis arī mani, par laimi krietni mazākā apmērā, taču izsists no ierindas esmu pamatīgi.
11. janvārī startējot Latvijas Bankas atbalstītajā banku futzāla turnīrā spēlē pret Deloitte saņēmu spērienu ahileja cīpslas rajona, pēc kura, kā vēlāk konstatēju, ieplīsa mazais apakšstilbs (fibula).
Tajā vakarā sāpēja gan sasistā saite, gan muskulis, tāpēc staigāt praktsiki nevarēju.
12. janvāra rītā sāpes nedaudz rimās, bet pietūkums bija joprojām. no mašīnas līdz darbam gāju ļoti lēni, jo bez sāpēm spēju veikt vienu pussoli un tikai ar kreiso kāju. Sāku aktīvi smērēties ar fastum gēlu, pie daktera negāju.
13. janvārī pietūkums sāka pazust un sāpes nedaudz rimās - taču ar iešanu bija pavisam nedaudz labāk.
14. janvārī pietūkums bija zudis un sāpes nedaudz atkāpēs, taču mazs progress ar staigāšanu.
15. janvārī sāpes diezgan jūtami samazinājās, kā rezultātā varēju stipri pieklibojot pastaigāt. tāpēc devos uz ARS traumpunktu pie ārsta pēc padoma. ārsts nosūtīja mani uz rentgenu un pēc 20 minūtēm datora ekrānā lūkojos savas labās kājas fibulas plīsumā. Par laimi kauls ieplīsa "tikai" līdz pusei, kas jūtami atvieglo un saīsina ārstēšanās procesu.
Ārsts uzlika veco labo ģipsi - kāja kļuva par pāris kilogramiem smagāka. bonusā saņēmu 2 metrīgas rokas un aizdevos prom.
pirmajā vakarā no iešanas ar kruķiem biju beigts. sanāca gan noiet kādus 400 m līdz vietai no kurienes mani savāca, vakarā delnas sāpēja tā, ka ar tām nevarēju neko darīt.
turpmāko nedēļu tā arī pavadīju ar smagu ieģipsētu kāju, uz kruķiem.
Taču vakar aizdevos atkal uz traumpunktu nokoriģēt ģipsi, tas bija kļuvis nedaudz vaļīgs un ieveidots tā, ka spiedās kaulā. ārsts veco noņēma un vietā uzlika tā saukto sintētisko ģipsi, kas vairāk gan līdzinās cietas plastmasas apvalkam. šis ir krietni vieglāks un ūdensizturīgs tādējādi pamatīgi atvieglo dzīvi.
tagad es dzīvoju vienā režīmā - skaitu dienas līdz 5. februārim, kad ārsts ir noteicis rentgena dienu. Ja viņš būs apmierināts ar rezultātiem, tikšu pie otras kājas, ja nē, būs jāturpina staigāt uz trim :).
Lielākās atziņas kopš rokas ir aizņemtas ar kruķiem:
1) tādas ikdienā neizbēgamas lietas kā duša un tualete kļūst par pārbaudījumu. lai sagatavotos dušai ir jāpatērē savas 5 minūtes ietinot kāju dvieļos un celofānos.
2) staigāšana ar kruķiem ĻOTI nogurdina. cilvēks jau vairākus tūkstošus gadus neizmanto rokas pārvietošanai, un tas īr jūtams. 100 m noiešana ir pārbaudījums. Un es esmu fiziskās formas ziņā krietni virs vidējā līmeņa. pozitīvs efekts tam visam gan ir zibenīgi muskuļa masas pieaugumi rokās, plecos, krūtīs. Papildus tiek nostiprināta mugura un vēderprese. taču ir neizbēgama papildus slodze uz "brīvo kāju", izteikti celi, un muguru.
3) durvju atvēršana ir pārbaudījums. vislielākās grūtības nav tās durvis kuras uzreiz cērtas ciet, jo to var nobloķēt pieliekot kruķi, bet tās kuras ar spēku jāver vaļā.
4) iešana pa trepēm ir drosmes pārbaudījums. aizķeršanās aiz pakāpiena nozīmē papildus traumas vai slodzi uz lauzto kāju.
5) rīgas sabiedriskais transports ir nedraudzīgs šajā ziņā. Tramvajos iekļūt ir bezceris, tāpat vecajos trolejbusos. arī zemās grīdas busi ir pārbaudījums, ko var pārvarēt tikai palecoties.
6) cilvēki pārsvarā palīdz atvērt/pieturēt durvis, taču uz ceļa neesmu novērojis nekādu īpašu priekšroku, kas ir krietni būtiskāk.
7) siltas un mitras telpas ir vislielākais ienaidnieks - tādā laikā ķermenis dabīgā ceļā "pietūkst". tā kā ģipsis tika uzlikts ļoti pieguļošs, jebkuras izmaiņas kājas tilpumā noved pie spiedošas sajūtas un spiediena uz kaulu.
8) bīstams ir ne tikai ledus, bet arī flīžu virsma uzreiz pēc ienākšanas iekštelpā. kruķu gali ir gumijoti un kamēr tie nav nožuvuši pa flīzēm slīd kā traki.
9) Bez sava šofera vienīgais variants kā pārdzīvot šādu traumu ir slimības lapa un dzīvošanās pa māju. tas gan nozīmē nojūgšanos, jo tādā veidā ir pilnīgi ierobežota kustība.
tādu nu aptuveni ir mana dzīve. līdz šim vienmēr esmu palīdzējis cilvēkiem ar ierobežotām ksutībām. tagad, kad pats izjūtu daļu no šādas dzīves, saprotu, cik nozīmīga ir palīdzība šādiem cilvēkiem.
p.s. līdz ko saņemšu no turnīra organizētājiem ierakstu, mēģināšu ielikt video ar traumas gūšanas brīdi arī šeit. |
| Mediji | Nov. 11th, 2008 @ 08:13 am |
|---|
|
Pēdējā laikā Latvijā notikuši divu ļoti zīmīgi notikumi, kas tika plaši izklāstīti visos iespējamos medijos. Tas ir dabīgi. Taču mani pārsteidz kā šie notikumi (pārsvarā) tika attainoti.
1) Dienvidu tilta pārbaude.
Sabiedrībai pēdējos 4-5 gados ļoti tuvs temats. Tilta stiprības pārbaudes (vizuālais) rezultāts izvērsās par haosu iedzīvotājos un farsu medijos, jo (kāds pārsteigums!!!!) tilts pārbaudes laikā ieliecās. Protams, mēs visi esam tiltu būves eksperti, kas pārliecinoši var apgalvot, ka tilts nav drošs un tas iebruks. Tika ignorēti tiltu būves ekspertu atzinumi un skaidrojumi, ka viss ir kārtībā un šajā jomā visvairāk pārsteidza uz dzeltena papīra Latvijā izdotais biznesa laikraksts, kas drīzāk uzticās no nezkurienes izrakta "skandināvu eksperta" viedokļa, kurš apskatot bildes secināja, ka "vizuāli tilts ieliecas vairāk kā vajadzētu".
2) parex bankas Saglabāšana.
sestdienas vakarā valdība, kopā ar nu jau bijušajiem Parex bankas akcionāriem, vienojās par akciju možoritātes paketes pārdošanu valstij. Solis tam ir saprotams - Parex bankai jau tuvākā laikā ir jāatdod pirms laika ņemtais sindicētais kredīts, vairākos maksājumos kopā ap 750 MEUR (pirmais maksājums 275 MEUR februārī). Pats par sevi, tas nav nekas neparasts, jo visas bankas lielākā vai mazākā mērā izmanto "svešu" naudu savas darbības nodrošināšanai. Taču naudas atdošanas brīdis sakrita ar krīzi pasaules finanšu tirgos, kā rezultātā Parex bankas gadījumā notiek 2 būtiski efekti:
-- depozītu izņemšana, kas samazina bankas rīcībā esošos naudas līdzekļus, no kuriem būtu iespējams segt aizdevumus
-- apgrūtināti aizņemšanās nosacījumi starptautiskā naudas tirgū, kas jo izteikti ir jūtami parex bankas gadījumā. Šobrīd aizņemšanās pat ļoti lielām bankām naudas tirgū ir apgrūtināta. Parex bankai kā bankai ar privāto kapitālu no jaunattīstības valsts aizņemšanās par jebkādiem nosacījumiem šobrīd varētu būt faktiski neiespējama.
Abi šie efekti Parex bankas gadījumā nozīmē bankrotu februāri. Valsts iejaukšanās nozīmē, ka kapitāla papildināšana tagad ir krietni atvieglotāka, jo tagad Parex banka ir Valsts banka.
Taču, kas mani visvairāk pārsteidza, kā prese (īpaši jau kāds skandināvu ikrīta laikraksts) atspoguļoja šos notikumus. Presei interesantāk šķita noskaidrot, cik un kādas automašīnas un kādi īpašumi tika "laicīgi pārdoti" "saviem cilvēkiem", lai nenonāktu valsts rokās, nevis, piemēram, ko darīt ieguldītājiem ar savu naudu, kā rīkoties kredītu ņēmējiem, vai, kas ir visbūtiskāk, kā tiks papildināts bankas kapitāls, kas ir vitāli svarīgs tās saglabāšanai. Pēc būtības, ne automašīnas, ne īpašumi bankas ikdienas darbībā neko neietekmē un uz vērtību atstāj diezgan nosacītu efektu, jo liela daļa īpašumu jau laicīgi tika pārdoti, šķiet 2006. gadā.
It kā jau lielākā daļa žurnālistu ir inteliģenti cilvēki ar augstāko izglītību, bet virza savu intelektu un enerģiju, pēc būtības, muļķību noskaidrošanai. Vietā, laikam, šeit būtu teiciens, ka tāpat kā jebkurš muļķis, ietērpts uzvalkā, izskatās gudrs, augstākā izglītība neliecina par spējām un zināšānām. |
| » the first time |
|---|
šodien pirmo reizi iekļu CSN. Kā pasažieris. Atrāvos ar jostu ribās un airbagu sejā. Ja kāds man mēģinās iestāstīt, ka pilsētā drošības jostu autiņā lietot nevajag, tad tas ir pilnīgs dunduks
Feb. 14th, 2008 @ 10:52 pm
|
| » brauciens maajup |
|---|
atvainojos par garummiikstinaajumziimju nelietoshanu - jaunais dators shamaas veel nemaak.
pie lietas - shon braucot maajaas pa gaisa tilta sliedeem uzveidoju nevadaamu saansliidi. blakus bija arii mashiina, un peec tam veel ilgi domaaju vai man no taas izvairiities sanaaca taapeec, ka savaacu savu mashiinu vai taapeec, ka savaacu mashiinu un shamais paraava malaa. driizaak pirmais, jo uz gaisa tilta, neiebraucot apmalee ir sameeraa sarezhgjiiti paraut malaa. jebkuraa gadiijumaa, shaurprofila riepas (155, shkjiet vienam otram MTB richukam ir plataakas riepas) galiigi nerullee braucienos pa sliedeem
Nov. 27th, 2007 @ 11:32 pm
|
| » Wishlist |
|---|
The Coaching Philosophies of Louis van Gaal and the Ajax Coaches
Ajax Barcelona Cruyff
Rinus Michels "TEAMBUILDING the road to success"
brilliant orange the neurotic genius of dutch football
Soccer Systems & Strategies
jāgaida aldzenieks lai var amazonam atlocīt.
Aug. 29th, 2007 @ 11:27 am
|
| » yawn |
|---|
gribētos jau uzrakstīt, ka jaunajā dzīvoklī pa noņemto radiatoru caurulēm saplūdz dzīvoklī ūdens baseins (2 dienas pēc kārtas), tā dēļ, ka celtnieki mana dzīvokļa apkures trubas ir apzīmējuši, kā mana kaimiņa dzīvokļa trubas, bet laikam jau pēcatvaļinājuma un pēctreniņa nogurums dara savu.
Aug. 9th, 2007 @ 10:44 pm
|
| » kadaga 9 - Kaļķu 15 |
|---|
55 minūtes ar velo. minoties augšā berģu kalnā, man kā "stāvošam" garām aizminās velosipēdists...... kas bija sieviete un pie tam vismaz 40 gadīga. līdz centram tomēr viņu apdzinu. I'm teh her0.
Aug. 3rd, 2007 @ 08:59 am
|
|
|