Mediji | Nov. 11th, 2008 @ 08:13 am |
---|
Pēdējā laikā Latvijā notikuši divu ļoti zīmīgi notikumi, kas tika plaši izklāstīti visos iespējamos medijos. Tas ir dabīgi. Taču mani pārsteidz kā šie notikumi (pārsvarā) tika attainoti.
1) Dienvidu tilta pārbaude.
Sabiedrībai pēdējos 4-5 gados ļoti tuvs temats. Tilta stiprības pārbaudes (vizuālais) rezultāts izvērsās par haosu iedzīvotājos un farsu medijos, jo (kāds pārsteigums!!!!) tilts pārbaudes laikā ieliecās. Protams, mēs visi esam tiltu būves eksperti, kas pārliecinoši var apgalvot, ka tilts nav drošs un tas iebruks. Tika ignorēti tiltu būves ekspertu atzinumi un skaidrojumi, ka viss ir kārtībā un šajā jomā visvairāk pārsteidza uz dzeltena papīra Latvijā izdotais biznesa laikraksts, kas drīzāk uzticās no nezkurienes izrakta "skandināvu eksperta" viedokļa, kurš apskatot bildes secināja, ka "vizuāli tilts ieliecas vairāk kā vajadzētu".
2) parex bankas Saglabāšana.
sestdienas vakarā valdība, kopā ar nu jau bijušajiem Parex bankas akcionāriem, vienojās par akciju možoritātes paketes pārdošanu valstij. Solis tam ir saprotams - Parex bankai jau tuvākā laikā ir jāatdod pirms laika ņemtais sindicētais kredīts, vairākos maksājumos kopā ap 750 MEUR (pirmais maksājums 275 MEUR februārī). Pats par sevi, tas nav nekas neparasts, jo visas bankas lielākā vai mazākā mērā izmanto "svešu" naudu savas darbības nodrošināšanai. Taču naudas atdošanas brīdis sakrita ar krīzi pasaules finanšu tirgos, kā rezultātā Parex bankas gadījumā notiek 2 būtiski efekti: -- depozītu izņemšana, kas samazina bankas rīcībā esošos naudas līdzekļus, no kuriem būtu iespējams segt aizdevumus -- apgrūtināti aizņemšanās nosacījumi starptautiskā naudas tirgū, kas jo izteikti ir jūtami parex bankas gadījumā. Šobrīd aizņemšanās pat ļoti lielām bankām naudas tirgū ir apgrūtināta. Parex bankai kā bankai ar privāto kapitālu no jaunattīstības valsts aizņemšanās par jebkādiem nosacījumiem šobrīd varētu būt faktiski neiespējama.
Abi šie efekti Parex bankas gadījumā nozīmē bankrotu februāri. Valsts iejaukšanās nozīmē, ka kapitāla papildināšana tagad ir krietni atvieglotāka, jo tagad Parex banka ir Valsts banka.
Taču, kas mani visvairāk pārsteidza, kā prese (īpaši jau kāds skandināvu ikrīta laikraksts) atspoguļoja šos notikumus. Presei interesantāk šķita noskaidrot, cik un kādas automašīnas un kādi īpašumi tika "laicīgi pārdoti" "saviem cilvēkiem", lai nenonāktu valsts rokās, nevis, piemēram, ko darīt ieguldītājiem ar savu naudu, kā rīkoties kredītu ņēmējiem, vai, kas ir visbūtiskāk, kā tiks papildināts bankas kapitāls, kas ir vitāli svarīgs tās saglabāšanai. Pēc būtības, ne automašīnas, ne īpašumi bankas ikdienas darbībā neko neietekmē un uz vērtību atstāj diezgan nosacītu efektu, jo liela daļa īpašumu jau laicīgi tika pārdoti, šķiet 2006. gadā.
It kā jau lielākā daļa žurnālistu ir inteliģenti cilvēki ar augstāko izglītību, bet virza savu intelektu un enerģiju, pēc būtības, muļķību noskaidrošanai. Vietā, laikam, šeit būtu teiciens, ka tāpat kā jebkurš muļķis, ietērpts uzvalkā, izskatās gudrs, augstākā izglītība neliecina par spējām un zināšānām. |
|
|