 notikums | Jan. 24th, 2009 @ 10:15 pm  |
|---|
kas ir kopīgs visiem šiem klipiem:
http://www.youtube.com/watch?v=1Ry3L1Ou9GM
http://www.youtube.com/watch?v=2cF4-rI_LjU&NR=1
http://www.youtube.com/watch?v=v0kh5nqK-d8&NR=1
jā, tieši tā, tie visi ir par futbolu un kājas lūzumu. Līdzīgs liktenis ir piemeklējis arī mani, par laimi krietni mazākā apmērā, taču izsists no ierindas esmu pamatīgi.
11. janvārī startējot Latvijas Bankas atbalstītajā banku futzāla turnīrā spēlē pret Deloitte saņēmu spērienu ahileja cīpslas rajona, pēc kura, kā vēlāk konstatēju, ieplīsa mazais apakšstilbs (fibula).
Tajā vakarā sāpēja gan sasistā saite, gan muskulis, tāpēc staigāt praktsiki nevarēju.
12. janvāra rītā sāpes nedaudz rimās, bet pietūkums bija joprojām. no mašīnas līdz darbam gāju ļoti lēni, jo bez sāpēm spēju veikt vienu pussoli un tikai ar kreiso kāju. Sāku aktīvi smērēties ar fastum gēlu, pie daktera negāju.
13. janvārī pietūkums sāka pazust un sāpes nedaudz rimās - taču ar iešanu bija pavisam nedaudz labāk.
14. janvārī pietūkums bija zudis un sāpes nedaudz atkāpēs, taču mazs progress ar staigāšanu.
15. janvārī sāpes diezgan jūtami samazinājās, kā rezultātā varēju stipri pieklibojot pastaigāt. tāpēc devos uz ARS traumpunktu pie ārsta pēc padoma. ārsts nosūtīja mani uz rentgenu un pēc 20 minūtēm datora ekrānā lūkojos savas labās kājas fibulas plīsumā. Par laimi kauls ieplīsa "tikai" līdz pusei, kas jūtami atvieglo un saīsina ārstēšanās procesu.
Ārsts uzlika veco labo ģipsi - kāja kļuva par pāris kilogramiem smagāka. bonusā saņēmu 2 metrīgas rokas un aizdevos prom.
pirmajā vakarā no iešanas ar kruķiem biju beigts. sanāca gan noiet kādus 400 m līdz vietai no kurienes mani savāca, vakarā delnas sāpēja tā, ka ar tām nevarēju neko darīt.
turpmāko nedēļu tā arī pavadīju ar smagu ieģipsētu kāju, uz kruķiem.
Taču vakar aizdevos atkal uz traumpunktu nokoriģēt ģipsi, tas bija kļuvis nedaudz vaļīgs un ieveidots tā, ka spiedās kaulā. ārsts veco noņēma un vietā uzlika tā saukto sintētisko ģipsi, kas vairāk gan līdzinās cietas plastmasas apvalkam. šis ir krietni vieglāks un ūdensizturīgs tādējādi pamatīgi atvieglo dzīvi.
tagad es dzīvoju vienā režīmā - skaitu dienas līdz 5. februārim, kad ārsts ir noteicis rentgena dienu. Ja viņš būs apmierināts ar rezultātiem, tikšu pie otras kājas, ja nē, būs jāturpina staigāt uz trim :).
Lielākās atziņas kopš rokas ir aizņemtas ar kruķiem:
1) tādas ikdienā neizbēgamas lietas kā duša un tualete kļūst par pārbaudījumu. lai sagatavotos dušai ir jāpatērē savas 5 minūtes ietinot kāju dvieļos un celofānos.
2) staigāšana ar kruķiem ĻOTI nogurdina. cilvēks jau vairākus tūkstošus gadus neizmanto rokas pārvietošanai, un tas īr jūtams. 100 m noiešana ir pārbaudījums. Un es esmu fiziskās formas ziņā krietni virs vidējā līmeņa. pozitīvs efekts tam visam gan ir zibenīgi muskuļa masas pieaugumi rokās, plecos, krūtīs. Papildus tiek nostiprināta mugura un vēderprese. taču ir neizbēgama papildus slodze uz "brīvo kāju", izteikti celi, un muguru.
3) durvju atvēršana ir pārbaudījums. vislielākās grūtības nav tās durvis kuras uzreiz cērtas ciet, jo to var nobloķēt pieliekot kruķi, bet tās kuras ar spēku jāver vaļā.
4) iešana pa trepēm ir drosmes pārbaudījums. aizķeršanās aiz pakāpiena nozīmē papildus traumas vai slodzi uz lauzto kāju.
5) rīgas sabiedriskais transports ir nedraudzīgs šajā ziņā. Tramvajos iekļūt ir bezceris, tāpat vecajos trolejbusos. arī zemās grīdas busi ir pārbaudījums, ko var pārvarēt tikai palecoties.
6) cilvēki pārsvarā palīdz atvērt/pieturēt durvis, taču uz ceļa neesmu novērojis nekādu īpašu priekšroku, kas ir krietni būtiskāk.
7) siltas un mitras telpas ir vislielākais ienaidnieks - tādā laikā ķermenis dabīgā ceļā "pietūkst". tā kā ģipsis tika uzlikts ļoti pieguļošs, jebkuras izmaiņas kājas tilpumā noved pie spiedošas sajūtas un spiediena uz kaulu.
8) bīstams ir ne tikai ledus, bet arī flīžu virsma uzreiz pēc ienākšanas iekštelpā. kruķu gali ir gumijoti un kamēr tie nav nožuvuši pa flīzēm slīd kā traki.
9) Bez sava šofera vienīgais variants kā pārdzīvot šādu traumu ir slimības lapa un dzīvošanās pa māju. tas gan nozīmē nojūgšanos, jo tādā veidā ir pilnīgi ierobežota kustība.
tādu nu aptuveni ir mana dzīve. līdz šim vienmēr esmu palīdzējis cilvēkiem ar ierobežotām ksutībām. tagad, kad pats izjūtu daļu no šādas dzīves, saprotu, cik nozīmīga ir palīdzība šādiem cilvēkiem.
p.s. līdz ko saņemšu no turnīra organizētājiem ierakstu, mēģināšu ielikt video ar traumas gūšanas brīdi arī šeit. |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) bush |
|---|
| Date: |
February 2nd, 2009 - 09:38 pm |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Nais storī.
Dullais, fastumgēls ir jālieto iekšķīgi, nevis jāziež uz kājas. Pa karotītei no rīta un vakarā un jau pirms 2 nedēļām būtu pavisam vesels.
|
|