līdz manai 17 gadu vecuma mūķeņu-svētotēvu-dieva krīzei, kad es nodevu visu pagastu, tā teikt, un neaizgāju uz kristībām, es vairs pirms miega nemēdzu lūgt dievu.
nav arī tā, ka ticētu dievam, vai vispār kādam šajā pasaulē vai ārpus tās.
bet nū es ticu visādām jocīgām lietām, kā durvju aiļu rūķīši un labie-sliktie velniņi, damavojs, gari, spoki, karma un citi
un dzīvei pēc nāves, ja kas. tajā pašā laikā man nav ne bail, ne kas. un nevar teikt, ka es censtos dzīvot ar lielo jēgu.
bet nu fu aizpļāpājos
nu man ir viena vēlēšanās. lūgšos par to vakarā pirms miega. vispār vairāk ir jārunā ar sevi un the force.
Garastāvoklis:: pie visa vainīgs tēvs!
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Man šķiet,ka Tu nonāc pretrunā pati ar sevi-tad saki,ka nelūgsie sun ad saki,ka lūgsies-kam ta Tu taisies lūgties?gariem ? :D
(Reply to this) (Thread)