....kaut kādas stulbas, nesakarīgas domas pa galvu maisās...vienīgais, kas mani šobrīd nomierina, ir adīšana.... es gribu to visu izraudāt, bet es nevaru....laikam jau ar šo domu biju apradusi....pārāk ilgi un mokoši tas bija.... šobrīd vienīgi atliek divas lietas - stulba, bezjēdzīga blenšana kompī un adīšana..... tas ir tik nereāli....nespēju tam noticēt.....
|
|||||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |