Velna milti

Lai gan uz motokrosa sezonas atklāšanu nesanāca aizbraukt, tāpat diena izdevusies (neraugoties uz to, ka nepaspēju noskatīties Betmenu līdz galam un mamma aizvēra wmp, un man tagad būs jāuzmin, no kurienes jāturpina skatīties tālāk).
Un es...es beidzot kaut ko sapratu.. sapratu, kas ir tas abstraktais, ko līdz šim mans prāts nemācēja pareizi noformulēt.
Vēl tikai šī doma jāapstrādā tā, lai tā kalpo pareizi manai izaugsmei, nevis morālai degradācijai.
It will be interesting!

Ja man kādreiz likās, ka sliktākais, kas ar mani var notikt, saķerot Rota vīrusu, ir vemšana,
tad nevemšana un tā riebīgā velkošā sajūta vēderā ir vēl briesmīgāka.
Things to do today: don't get out of bed & survive

Brīdī, kad pārvarēšu slinkumu, uzvārīšu rīsus un piecepšu galiņu ar sīpoliem.
Vai arī... ja es pārvarētu slinkumu, es varētu saklāt gultu, sakārtot galdu, izmazgāt grīdas un sāk rakstīt kursa darbu, savus parādus vai vismaz referātu.
Izklausās labi,
keep dreaming!

Vakar, kad pa tv rādīja Twilight, mamma man pajautāja, vai tā ir šausmene vai trileris? :D
Vampīrfilma, mammū, vampīrfilma :D
Nē, es neskatījos Twilight, bet gan Megamind.
Jo tagad esmu noskatījusies visas multenītes, kas bija manā To Watch listā.

Un tā jau vairākas dienas cīnos pret globālo tīklu savā galvā.
Pagaidām uzvar veselais saprāts (vai arī ietiepība, stulbums (?)).
Galvenais, ka pašai jautri.

Rīt beidzot, nu labi - atkal, brīvdienas, tāpēc, cerams, ka paveiksies un viss nostāsies savās vietās.
Vai arī paliks vēl jautrāk.

Labs dienas iesākums.
Things are getting better :)

Izanalizēt O. Stumbra dzeju man ir tas pats, kas censties aprakstīt, kā garšo ūdens.
Jūtu, ka no rītdienas sākies manas parādu ēras pirmais etaps.

Atbraucu mājās un uzvelku treniņbikses.
I feel good, na na na.
:))

Kopš šodienas man ir jauna mīļākā dziesma:
If you like Pina Coladas, and getting caught in the rain.
If you're not into yoga, if you have half-a-brain.
If you like making love at midnight, in the dunes of the cape.
I'm the lady you've looked for, write to me, and escape.
Ar saules mūziku tuvāk vasarai..

Kamēr Musiqq dziesma Angels in Disguise ir laba tēma cilvēku kritikai, es domāju, ka mēs pat mūsdienās nespējam pārspēt paši sevi.

Šodien noskatījos filmu, kas bija Nr. 1 sarakstā "Filmas, kuras nekad neskatīšos".
Antikrists. Laikam šajā sarakstā tā iekļuva, jo no cilvēkiem, kas par to runāja, radās nepareizs priekšstats.
Bet tad aizvakar ar draugiem sanāca interesanta diskusija par divām filmām "Monster" un tad šī šausmu tēma (par sievietēm "varmākām" (?)) pārnesās uz "Antichrist".
Patika filmas mākslinieciskā puse- spilgtie kontrasti salīdzinājumos, kas ļoti labi izteica domu (jo tieši ar vārdiem nekas netika izteikts). Patika filmas doma kā tāda, bet tomēr kaut kas man šajā filmā pietrūka, lai runātu par to ar tādu aizrautību kā citi.
Un tagad es pievērsīšos nedaudz pozitīvākai notij un skatīšos Toy Story 3.

Zelta vērtība ir tie draugi, kuri Tev piezvana, brīdī, kad par viņiem domā.
Un, ar kuriem klusējot, var izrunāt vairāk nekā sarunājoties ar visu pasauli.
Tā nu tas ir.

Varbūt ziemeļblāzmu gluži neieraudzījām, tāpēc, lai vakars nebeigtos tur pat, kur sācies, pabraucām uz Salacgrīvas pusi, un tad jau Igaunija ar Pērnavu ar vairs nebija tik tālu, tāpēc braucām izpētīt vietējās izklaides, kuras ceturtdienas vakarā bija slēgtas (lai gan mistiski ik pa brīdim uzradās kāds jestrs līksmotājs). Bet vismaz igauņu cafe Latte un dubultais hot-dog garšoja labi.
Ar to arī es šoziem beidzu ziemas braukšanas sezonu, jo Latvijas ceļi ir unikāli un laikam pagaidām šajā situācijā nekas nemainīsies.
Ar visu to, ka braucu prātīgi un apzinīgi uz 30 km/h, tāpat pie Reatona sanāca Dakāras cienīgs manevrs ar izlidošanu cauri kupenai, pārlidošanai pāri ledus tramplīnam un nosēžoties baltajā sniega seģenē. Mašīnai un cilvēkiem viss kārtībā.
Kamēr gaidījām autoevakuatoru, pa to laiku jau pat viena cita mašīna jau bija tuvu, lai sastādītu mums kompāniju.
Kopā uz šīs ielas saskatījām vairākas citu mašīnu sliedes, kas veda no ielas kupenā. Bet darīts jau nekas netiek.

Vakar Lietuva svinēja savu Neatkarības dienu.
Šodien skolā tam par godu klausījāmies un dziedājām LT himnu, ēdām lietuviešu konfektes.
Māte beidzot mājās, apsolīja uztaisīt siera salātus, tas labi- ar šprotēm našķoties man jau apnicis.
Rīt viņai atkal darba pārrunas, cerams, ka šoreiz paveiksies.
Atbraucu mājās, vakarā brauksim meklēt ziemeļblāzmas debesis, runas par visu šo atgādina Raiņa "Kā es braucu ziemeļmeitas lūkoties", laikam jau tāpēc, ka abiem vārdiem kopīga daļa ziemeļ- un to redzēt ir tikpat iespējami, cik neiespējami.
Ja nu neatradīsim pašu blāzmu, tad, cerams, vismaz atblāzmas redzēsim.

Draugos tagad tāda opcija "Man patīk", joka pēc izdomāju paskatīties, kas tas ir.
Uzspiežu "Man patīk" un automātiski sistēma mani iemet Valda profilā.
Isn't it ironic?
edited
Pārbaudot, vai tiešām sistēma profilā ieiet automātiski, nevis manas aizmāršības pēc, vēlreiz uzspiežu "Man patīk".
Un, bams. Māris.
Bez komentāriem.

Labi, ka Švirksts nav draugos, citādi es nenoturētos.

Ceturtdien tikai beidzās sesija, nu officiāli tā beidzās jau janvāra sākumā,
bet ar manu motivācijas trūkumu šis pasākums ievilkās līdz pēdējām.
Mērija likums strādā kā vienmēr- priekšmeti, kuri man sagādāja vislielākās raizes un bezmiega naktis,
jo likās, ka to visu iemācīties man nav iespējams, protams, tika veiksmīgi nokārtoti. Pārējos, kuros visu gadu
bija haļava kā zaļa pļava, beigu beigās tā pļava nemaz neizrādījās tik zaļa.
Sesija tikko beigusies, bet es jau nevaru sagaidīt nākamo semestri, jo viss izskatās tik cerīgi un iedvesmojoši,
un mani Napoleona plāni beidzot ir pieņēmuši reālu veidolu.
Tāpēc gribas ātrāk sākt, lai ātrāk viss beigtos ,jo gribās ātrāk kaut ko mainīt.
Bet, ja arī pēc šī pusgada man viss riebsies līdz asarām, tad rūpīgi pārdomāšu savu dzīvi- kas esmu. ko es te daru un vai tiešām mani nekad nekas neapmierinās?

Ja maniem vecākiem vai pasniedzējiem neapmierina mana mācīšanās kvalitāte, tad lai sūdzību raksta manai kaķenei,
kurai vienmēr, kad es cenšos mācīties, patīk ielīst man klēpī, portatīvā klaviatūru izmantot par gultiņu vai arī visādi censties man uzkāp uz galvas.
Vēl viņai patīk nevis uzlekt uz kaut kā, bet gan pievilkties (viņa pievelkas pie palodzēm, rakstāmgalda u.c.) un viņa apskaujas kā cilvēkam.
Lūk, tāda ir mana burvīgā mazā desa.

Šorīt viegli pamosties, jo neesmu gājusi gulēt,
un pēc 3 h eksāmens
un tad gulēt

Pēdējā laikā ballītes kļūst arvien sensacionālākas.
Jo tālāk jo trakāk.
Ja es drīz nenostabilēšos un nepiezemēšos,
es būšu izmēģinājusi visu..

Ir baltie ("labie") un melnie ("nelabie") meli.
Vai pārāk bieži lietot baltos melus ir tas pats, kas nelabi melot visu laiku?

Terminoloģija un izteiksme pieklibo, bet gan jau domu var saprast.

Noskatoties The Prestige biju sajaukusi Hugh Jackman ar Christian Bale, tā nu apmēram pusgadu nodzīvoju ar apziņu, ka Hugh Jackaman ir Hugh Jackman, lai gan ar to domāju C.B.
Man jau patīk visiem stāstīt, ka viens no maniem mīļākajiem aktieriem ir Hugh Jackman, jo viņam ir tik labas lomas
Bet vakar Elīna ienāca manā dzīvē ar jaunu pavērsienu un parādīja man, kas ir īstais H.J.
Tagad interesantais fīlings par nepareizo pārliecību.
Lai gan īstajam H.J. arī nav ne vainas.