Velna milti

Ceturtdien tikai beidzās sesija, nu officiāli tā beidzās jau janvāra sākumā,
bet ar manu motivācijas trūkumu šis pasākums ievilkās līdz pēdējām.
Mērija likums strādā kā vienmēr- priekšmeti, kuri man sagādāja vislielākās raizes un bezmiega naktis,
jo likās, ka to visu iemācīties man nav iespējams, protams, tika veiksmīgi nokārtoti. Pārējos, kuros visu gadu
bija haļava kā zaļa pļava, beigu beigās tā pļava nemaz neizrādījās tik zaļa.
Sesija tikko beigusies, bet es jau nevaru sagaidīt nākamo semestri, jo viss izskatās tik cerīgi un iedvesmojoši,
un mani Napoleona plāni beidzot ir pieņēmuši reālu veidolu.
Tāpēc gribas ātrāk sākt, lai ātrāk viss beigtos ,jo gribās ātrāk kaut ko mainīt.
Bet, ja arī pēc šī pusgada man viss riebsies līdz asarām, tad rūpīgi pārdomāšu savu dzīvi- kas esmu. ko es te daru un vai tiešām mani nekad nekas neapmierinās?