Dance me to the end of love - Post a comment

Vai par šodienu maz kaut ko sakarīgu var pateikt?

Priecājos, ka ir tā, kā ir, jo cerēju uz ko daudz reizes zemāku, bet mana "Zini vai mini" tehnika (Ar to otro pārsvarā)izrādījās apbrīnojami vieda un beigās man iedeva vienu no vislabākajiem rezultātiem. :)

Dīvaiņu diena (Kaut gan pats šis apzīmējums "dīvainis", kā jau mēs visi ļoti labi zinam, ir subjektīvs).
Sākot jau ar to, ka, ejot no akadēmijas uz centru pa Maskačkas ielām, pēkšņi no mugurpuses mūsu kompānijai uzaurojās (Jā, tieši tā, jo tas aurojiens/māviens bija tik neaprakstāms, ka es pat nobijos) virsū vietējais jau iesirma gadagājuma pacančiks.Tā forši, ka pēkšņi kāds svešs bezmazvai uzlec virsū un mauro...
Un, kad mēs braucām atpakaļ ar visu slaveno 15. trolejbusu, pie Katoļu ielas pieturas, kad kāpām ārā, viens (atkal jau vietējā kaluma varonis)speciāli izkāpa ārā, ar plašu žestu padeva roku, lai gan tas nemaz nebija nepieciešams, vēl tā cēli, it kā izkāptu no karietes, nevis no knapi kopā sastiķēta transporta līdzekļa.Pēc tam pats iekāpa atpakaļ. Bieži tā negadās. It sevišķi jau nu Maskačkā. :)


Un vēl es secināju, ka es vairs nekad neiešu uz "Rāmu", jo man tur ļoti, ļoti, ļoti ēdiens negaršo. Veģetārietis no manis nesanāks. :( :)