Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Sesijas tuvumu var just pat manos sapņos. Sapņoju, ka ir jānodod modernisma dramaturģijas rakstāmie gabali, turklāt vēl bonusā pašsacerēta modernisma luga. Saņemu tos darbus atpakaļ izlabotus un galīgi sašvīkātus, turklāt ar pretenzijām par sižeta pavērsieniem un tam visam apakšā ir viens liels 7, kas mums nenozīmē neko labu...
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}