Dance me to the end of love - Post a comment

Pirms 24 h es netciēju, ka tā var notikt, jo domāju, ka tā nevar notikt nekad, kur nu vēl ar mani. Satikt kādu cilvēku un uzreiz saprast, ka tas ir tavs cilvēks, tas cilvēks, ko tu apzināti vai neapzināti esi meklējis visu šo laiku. Un pats trakākais, ka viņš jūt to pašu un tas viss norisinājās tik ātri, ka to vēl tagad ir grūti aptvert, grūti noticēt, ka tas viss ir nopietni, pat gribas tam neticēt, bet tā bija un ir patiesība. Paši pat brīnījāmies, kā tas vispār bija iespējams, ka nebijām pazīstami jau agrāk, jo tāda sajūta, ka to cilvēku pazīsti jau 100 gadus, turklāt izrādās, ka visu laiku bijām dzīvojušies apmēram vienā un tajā pašā apkārtnē, viņam visādas darīšanas netālu no manas mājas bijušas. Man nekad tā nebija bijis un viņam arī ne. Tas ir tik traki, traki, traki!!! :)