Dance me to the end of love - Post a comment

Lasīju Mirčas Eliades "Sakrālo un profāno", kur viena no izteiktajām domām bija, ka cilvēks kļūs pats par sevi tikai tad, kad iznīcinās sevī visu mītisko, kam es nepiekrītu, jo, ja mītiskais ir kļuvis par daļu no paša cilvēka, par viņa patību, tad, iznīcinot to, viņš nevis kļūst par sevi, bet gan otrādi- sevi iznīcina.

Savukārt, pat poētiska likās ideja, ka cilvēks kļūs patiesi brīvs tikai tad, kad nokaus pēdējo dievu. Respektīvi- nekad, jo cilvēkam ir tendence radīt pašam savus apzinātos vai neapzinātos dievus.