Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Un mani dzejoļi tomēr ir tapuši izdoti. Šodien to konstatēju. It kā jau nekas īpašs un nekas tāds, ar ko lepoties, bet tik un tā- patīkami. Ja vēl ņem vērā to, ka es vispār par to biju aizmirsusi. Mjā...
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}