Es tev tik daudzko gribētu pateikt, tik daudzko, taču pat nezinu, ko. Tāpēc, ka nav jau, ko teikt. Katru reizi es tevi meklēju, neapzināti, bet meklēju, ar acs kaktiņu, tramīgu sirdspukstu, elpu, kas liek vaigiem uzziedēt, katru iekņudēšanos pakrūtē. Saki, ka tā nav, saki, bet tu pat to pateikt nevari. Es zinu, ka tas pāries, es to zinu, jo sevi pazīstu, pazīstu notikumus, kas plūst gar mani kā treknas ūdenszāles. Vismaz man tā liekas. Muļķīgais šķitums.
Vīzijas. Tik daudz krāsainu un sajūtamu vīziju.
Es tāpat zinu, ka tevi izmestu.Balsis galvā un aiz tās: Trans Siberian Ochestra- Mephistopheles |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
