Dance me to the end of love - Post a comment

Ir dīvaini. Vakaros (Nezinu, kāpēc tieši vakaros) mani pārņem dziļš riebums, tāds riebums, ko varētu ar nazi kasīt nost kā netīrumu kārtas no klona, tāds, no kā gribas izrauties, bet, kas reizē ir palicis par pašas sastāvdaļu, tāds, kas zināmā mērā palīdz dzīvot uzliekot cinisma masku, kas nu jau ir kļuvusi par otru seju (Kā hidrai- cirtīsi nost, vienas galvas vietā ataugs divas), tāds, kas rada smaguma sajūtu, apmierinātu neapmierinātību, dusmas un asu mēli.

Varbūt, ka tā ir labāk.
Tā ir labāk.