Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Manas vienīgās negatīvās izjūtas, kas rodas domājot par nāvi, ir nevēlēšanās nodarīt sāpes tiem, kas mani mīl. Jo viņiem jau sāpēs visvairāk... Vai izdabāšana citu dabiskajam egoismam?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}