Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Man vienmēr vairāk laikam ir bijis bail, ka nomirs kāds no tuviniekiem. Manis pašas nāve ir izraisījusi vairāk tādas kā pārdomas, kā interesi un neizpratni - kā tas īsti būs, ko jutīšu, ko redzēšu u.tml.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}