Dance me to the end of love - Post a comment

Mjā, laikam vakardienas Markesa stāstu un antīkās Romas iespaidā sapņoju par kaut kādu istabu, kur aug zāle un ir pakalni, bet pa gaisu laižas kaut kādi pūšļi, kas pieder kaut kādam mirušo kultam. Es izgāju gaitenī, kas pa pusei bija arī tualete (Izlietnes, spoguļi utt), uzgrūdos virsū kaut kādam blondam džekam, kurš visu bija noklausījies, sāku mazgāt rokas un kaut ko viņam pārmest. Šis teicās esam P, ko es vispār dzīvē nepazīstu. Viņš izskatījās līdzīgs Hītam Ledžeram un, tajā pašā laikā, arī vienam manam bijušajam skolasbiedram. Sāka man gaužām nopietnā balsī runāt pretī, tas beidzās ar to, ka mēs norunājām satikties kaut kādā dienā pulksten septiņos. Tad es ar K un I bijām nolēmušas iet izklaidēties, iegājām kaut kādā vietā, kas it kā no sākuma izskatījās pēc "Depo", bet vēlāk viss transformējās. Gaidītā koncerta vietā bija Ziemassvētku koncerts bērniem. Mēs samulsām un devāmies ārā. Pa to laiku priekštelpa bija mainījusies, grīda atgādināja sarkanu, vienpusīgu seno ēģiptiešu pakāpju piramīdu un sienas bija oranžā krāsā, vienā sienā bija lodziņš, kas reizē bija kase un garderobe. Mēs kaut ko pateicām garderobistei un izgājām ārā. Pēkšņi es nonācu "Maxima" veikalā un kaut ko gribēju pirkt (Laikam maizi). Iedomājos, ka ar P taču nesarunājām, kurā dienā tikties. Tieši tad ikurāt uzradās P un sāka ausī čukstēt filosofiskas un drūmas tēmas. Un tad mēs kaut kā pārtransportējāmies uz manu istabu,kur sarunājāmies čukstot viens otram ausīs.