Dance me to the end of love - Post a comment

Šodien man vnk aizgāja ciet. Laikam "īpaši normāli" ir sacerēt dzejoli par zirni, katram rakstot pa rindiņai, visu dienu staigāt pa akadēmiju dziedot: "Es esmu zirnis, man vajag vairāk, vairāk, vairāk..."
Tasīt ar K no papīra vieplīšus un spēlēt, ka tie ir zirņi, kas ir kļuvuši dzīvi, visu dienu apspriesties par tēmu "Kā zirnis ienāk mūsu dzīvē" utt.

Njā, jau piektdien ar K nospriedām,ka laikam esam visstulbākā kompānija no visa pirmā kursa, jo neviens cits tā nedara. Bet es nevaru pārstāt būt nenopietna, tā vairs nebūtu es. Manas būtības svarīga sastāvdaļa ir daudzko redzēt no komiskās puses un bieži uzvesties šizīgi.