Manā zemapziņā ir tumši gaiteņi. Tie vienmēr tur ir. Varbūt, ka viņus nevar redzēt, bet tie tur ir.
Asiņainās pilsētas dūmos (Kā man patīk šis viens manas paziņas izdomātais tēls!)
Ceļot pa zemapziņu ir dīvaini, it kā šūpoties cauri saraustītiem dzīves fragmentiem un kroplīgiem tēliem.
|