Dance me to the end of love - Post a comment

Dīvaina diena, šodien mani saviļņo it viss. Laikam tā vakardienas grāmata vainīga, jo jau no paša sākuma likās brutāli nežēlīga (Esmu lasījusi visādas grāmatas un redzējusi visādas filmas, taču neviena mani nebija spējusi jau no pirmajām lapaspusēm novest ar savu nežēlību gandrīz līdz asarām). Droši vien, ka tāpēc, ka tajā attēlotais visu laiku notiek mums blakus un ir tikapt reāls kā mūsu pašu pirksti vai deguni, taču mēs pret to esam bezspēcīgi. Vienmēr būs tie, kas sit un tie, kurus sit. Cilvēce no tā nav bijusi spējīga izvairīties. Un nav nekādas sentimentalizēšanas par vardarbību vai mazu bērnu izmantošanu. Tikai reālistiski un skaudri attēlota īstenība (It kā pašai īstenībai ar sevi nepietiktu).
Varbūt, ka es vnk pārāk mēdzu idintificēt grāmatu un filmu varoņus ar sevi pašu un iedzīvoties viņos. Nezinu... Grāmata ir laba tad, ja tā lasītāju spēj aprīt, spēj panākt līdzjušanu.