Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Hmmmmm, aizdomājos par Dovkinsa savtīgā gēna teoriju, kas radīja manī šādus tādus jautājumus... Ja pieņem, ka cilvēki ir, lai atražotu gēnus, nevis gēni, lai atražotu cilvēkus, tādejādā veidā gēniem iegūstot nemirstību, tad uz kurieni vispār gēni iet?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}