Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Izrādās, ka mana cienījamā vasarnīcas gulta ir tieši uz āderes (Tā jau biju domājusi), kas izskaidro visu manu nespēju tur aizmigt par spīti tam, ka nāk miegs un drausmīgo nemieru. Agrāk tam nepievērsu uzmanību, jo laikam nekad nebiju gulējusi tieši virs tām, bet tagad... Mjā, laikam to gultu nāksies pārbīdīt, lai gan tagad tā sanāks pilnīgi priekšā durvīm (Maza istabiņa).
Balsis galvā un aiz tās: Vēlarvien Signe, kura melo
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
