Dance me to the end of love - Post a comment

Pavisam dīvains rīta cēliens, pat jāpasmaida (Tagad to droši var darīt) :)
Modinātājs, kā parasti, uzlikts uz 07.15 ar nolūku, ka tad sapratīšu, ka pamazām jāceļas, nedaudz pagulēšu un viss būs ok. Protams, kad zvana, pamostos, izslēdzu modinātāju un laimīgi šņācu tālāk, ka nemetas. Pamostos otro reizi paskatos pulkstenī. 08.45. Nekā nereaģēju, pat neuztveru ciparus, liekos atkal gulēt, pēkšņi smadzenēs iezibsnas doma :"KO?!!! 08.45???!!! Ārprāts!!!"
Mērkaķa ātrumā metos ārā no gultas, savelku drēbes, uzkleksēju seju, saspraužos un, somu pār plecu pārmetusi un otru kāju jau bezmazvai laukā pa durvīm F1 cienīgā tempā sariju brokastis (Par ko mans kuņģis noteikti bija priecīgs). Tam sekoja laipošana pa celtniecības aparātiem un mašīnām (Mūsu iela atgādina upes gultni (Izžuvušas upes)) un tramvaja nokavēšana... Tā gadās.

Mjā, drīz būs jāver vaļā "Mērnieku laiki" (Obligātā literatūra)... :)