Būtu tā kā pēdējais laiks ķerties pie esejas.
Visu dienu nosutu darbā un jutos dziļi vīlusies "Maķīša" piedāvājumā. Kārtējo reizi apliecinājās tas, ka no grabažpārtikas patiešām nevar paēst.
Bet šodienas tālākajā plānā ietilpst izkārt veļu, uztaisīt kaut ko no ogām un kuro reizi skatīties "Lepnumu un aizspriedumus", vai arī lasīt kādu no mājās esošajiem S. Rušdi darbiem.
Un, vispār, pašlaik esmu diezgan lielā neizpratnē par savu personīgo dzīvi un to, kur viss virzās. Jau savā galvā bieži ir grūti kaut ko saprast, kur nu vēl censties izprast to, kas notiek citu galvās. Lai gan bieži man šķiet, ka citu cilvēku rīcības motīvus izprotu daudz labāk, nekā savējos.
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
