Dance me to the end of love - Post a comment

Šodien man viss krīt uz nerviem (Laikam jau sapņa iespaidā). Ceru, ka vismaz vakarā savākšos un nepasūtīšu visus ar visu pasākumu dažas mājas tālāk (Kas, zinot manu raksturu, mierīgi varētu arī notikt, ja mani nokaitinās).

Šodien man vajag mieriņu, groku un kādu labu draugu blakus.

Vai arī vislielāko rotaļu lāci, kādu vien uz pasaules varētu atrast. Tādu, kurā var ienirt ar visu seju un sajusties kā maza meitenīte.

Vakar aizvadīju sīko uz skolu. Nedaudz dīvaini palika, jo parasti es esmu tā, kas brauc kaut kur prom.

Ārā ir fantastisks laiks, kas priecē.

Palasīju recenziju kaut kādai grāmatai par alternatīvajām kultūrām Latvijā. Tas lika man nedaudz aizdomāties par to, ko pēc pāris gadu desmitiem līdzīgās grāmatās rakstīs par mūsu laiku, kas būs minētas kā zīmīgākās vietas, uz kurieni visi ir gājuši utt... Jo gan jau, ka tie iestādījumi, kas visur tiek minēti kā konkrētu laiku reprezentējoši tajos laikos nemaz nešķita tik nozīmīgi.