Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Tiesa, bet man kaut kā pat īsti negribētos saistīt ar klasiku, jo klasika tomēr vairāk, kā es uzskatu, ir nezūdoša vērtība, kamēr modernisms tiešām ir tikai mode un attiecīgi - mūsdienīgais un jaunais, kas ne vienmēr paliek kā nezūdoša vērtība.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}