Šis bija garākais pārbrauciens, kāds man ir līdzšim bijis. Un tik nogurdinošs, ka pat cola max nespēja noturēt manas acis vaļā.
Viss sākās aizvakar ar pamatīgu istabas ģenerāltīrīšanu, kam, protams, pievērsos daudz pamatīgak, nekā vajadzēja (Cik tipiski man :) ), jo atnākusī inspekcija secināja, ka es esmu visu izdarījusi pat ļoti labi un, ka viņi neredz vajadzību pārbaudīt sīkāk. Tālāk sekoja pēdējo mantu ielikšana somā un kaimiņs, kurš vēroja, kā es rokasbagāžā cenšos iestūķēt datoru un jautāja, vai es esmu priecīga, ka braucu prom. Uz ko es atbildēju, ka esmu noilgojusies pēc draugiem.
Kad nu viss bija salikts un atslēga atstāta, sāku savu pārvietošanos ar visām somām uz autobusu, kuru nokavēju.Bija diezgan spiedīgs laiks. Jutos nogurusi un izdomāju, ka varbūt paņemt overdraft un tomēr aizbraukt ar taksi,jo nejutos ne morāli, ne fiziski gatava gaidīt nākamo autobusu, vai arī stibīt visas somas līdz vietējai lidostai kājām. Tā arī izdarīju.
Vietējā lidostā man pārmaiņas pēc pārbaudīja arī rokas bagāžas svaru, kas izrādījās, ka divreiz pārsniedz atļauto (Jo izrādās, ka viņiem atļauti ir tikai 5kg), ta nu nācās atbrīvoties no daža laba drēbju gabala un zāļu maciņa, grāmatas bija žēl mest ārā.
Kad nokļuvu Reikjavīkā, sāka līt. Pagāja kāds laiciņš, līdz atradu un attransportējos līdz autoostai. Iepriekš biju domājusi, ka apskatīšu tā pamatīgāk pilsētu, bet biju pārāk nogurusi, bez tam, lija.
Kādu stundu bumbulējos autoostā un tad ar flybus nokļuvu starptautiskajā lidostā, kur satiku pārējos un pavadīju satriecošu nakti (Izdevās pat uz 15 minūtēm aizmigt).
Nākamajā rītā sekoja brokastis taxfree zonā (Jo kaut kas taču ir arī jāieēd) un garš un garlaicīgs lidojums pāri okeānam.
Pavadījām gandrīz visu dienu Kopenhāgenas lidostā, kur noslēdzām apli un atkal iegājām "Starbucks".
Tad- beidzot "Air Baltic" un lidojums uz Rīgu, kur par apkalpes valodu zināšanām man radās krietni lielas šaubas un palika kauns.
Un beidzot- Rīgas lidosta, cēlie sagaidītāji un šampanietis autostāvvietā.
Ierodoties mājās, jutos pamatīgi apjukusi, jo sapratu, ka pilnīgi nekas nav mainījies, tikai mans skatījums uz lietām ir kļuvis savādāks. Būs vajadzīgs nedaudz laiciņs, lai atkal pierastu.Mirkļa lamatas manās miesās: sāp visas mailņas |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
