Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Ak, cik skaisti un nedaudz melanholiski, dažas vietas, par nāves lēno pienākšanu, par ļaušanu iet lietām, man ir kā dziļi ezeri, kuriem es ar pārsteigumu tagad uzskrienu virsū. Tu atsedz dzīvi tieši tik, lai viņa vēl aizvien būtu panesama.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}