Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Sapņoju, ka kaila pastaigājos ziemā pa Rīgas centru, visur spīd mazas lampiņas un man nemaz nav auksti. Es gāju uz operu, kura pēkšņi atradās pavisam citā ēkā kaut kur uz K. Barona ielas.Ieejot operā, es kļuvu kaut kādus astoņus deviņus gadus veca.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
